Lielā skaitā izmantotā bruņutehnika, tostarp tanki, apjomīgā aviācijas iesaistīšana mācībās bijusi līdz šim neredzēts notikums, taču ne mazāk svarīga bijusi vēlreiz gūtā atziņa par alianses militāro spēku spēju strādāt kopā. 16 NATO nāciju saliedēts darbs Polijas poligonā ir nopietns rezultāts, ar kuru alianses armijas varētu lepoties. NATO kopš savas izveidošanas ir veikusi reālu darbu.
Ir patīkami, ka līdzās «vecajiem biedriem» tādā pašā līmenī darbojas jaunie pienācēji latvieši, lietuvieši un igauņi. Šķiet, ne vienā vien citā sabiedriskās dzīves sektorā par prasmi strādāt tik plašā internacionālā kolektīvā varētu tikai sapņot. Tiesa gan, spēja saprasties ar pārējo alianses valstu karavīriem bijis viens no svarīgākajiem mērķiem, uz kuru Latvijas Bruņotie spēki gājuši kopš 90. gadiem.
Latviešu armijas izlūki no Polijas atveduši vēl kādu pozitīvu atziņu - dažādo Eiropas valstu un amerikāņu tā saucamā ierakumu līmeņa karavīru izpratni par viņu darba pārnacionālo raksturu, uzdevumiem un mērķiem. Tā, vispirms, ir vienota izpratne par profesionālo - militāro darbību, taču ne mazāk svarīgi ir tas, ka šādā kopdarbā rodas plašāka izpratne vienam par otru, gūstot apstiprinājumu, ka visa pamatā ir noteiktas demokrātiskas NATO valstis apvienojošas vērtības, kuru aizstāvēšanai izveidota alianse.
Nesen aizvadīto mācību izvērtējumu vēl gatavo NATO štābā, taču jau tagad iespējams atzīmēt vairākus militāri nozīmīgus aspektus. Kā pirmais minams fakts, ka vienlaikus ar Steadfast Jazz triju Baltijas valstu teritorijā norisinājās mācības Baltic Host, kurās Latvija, Lietuva un Igaunija vienlaikus slīpēja spējas uzņemt sabiedroto spēkus. Par nozīmīgu arī uzskatāma sakaru sistēmas nodrošināšana starp Latviju, kur atradās Steadfast Jazzvadības štābs, un lauka mācību norises vietu Polijā.
Šāda štāba izvietošana Latvijā ar daudzu augsta ranga citu valstu virsnieku ierašanos bija nozīmīga no drošības aspekta. Tā ļāva sabiedrotajiem citām acīm paskatīties uz mūsu valsti, to labāk iepazīstot. Sabiedroto klātbūtne ir laba zīme, to redz šejienes sabiedrība, kas var justies drošāk. Turklāt to redz arī visi «pārējie».
Sliktā ziņa, atskatoties uz mācībām, neattiecas uz armiju, bet nacionālajiem medijiem, kas 20 neatkarības gados nav ieguvuši izpratni par militāro jomu, ko apliecināja skumjais fakts - neviens latviešu medijs neuzskatīja Steadfast Jazz par nozīmīgu notikumu, kurp nosūtīt savu žurnālistu.