SC Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins gan iebilst pret šādu interpretāciju.
Vairākums Saeimas deputātu, tostarp arī liela daļa SC parlamentāriešu, atbalstīja priekšlikumu, kurā teikts: "ja persona, kura bija Latvijas pilsonis 1940.gada 17.jūnijā vai šādas personas pēcnācējs, iesniedz apliecinājumu tam, ka laikā no 1990.gada 17.jūnija līdz 1990.gada 4.maijam tā atstājusi Latviju, glābdamās no PSRS vai Vācijas okupācijas režīma vai tikusi deportēta un minēto iemeslu dēļ līdz 1990.gada 4.maijam nav atgriezusies Latvijā uz pastāvīgu dzīvi, saglabā tiesības reģistrēties Iedzīvotāju reģistrā par Latvijas pilsoni".
Ņemot vērā, ka šajā priekšlikumā ir vārdi "PSRS vai Vācijas okupācijas režīma", koalīcijas deputāti norāda, ka SC šādi atzina okupācijas faktu.
Sociālajā tīklā twitter.com deputāts Edvards Smiltēns (V) raksta: "Šodien vēsturiska diena - Saskaņas centrs zīmīgā dienā 9.maijā atzinis Latvijas okupācijas faktu", atbalstot šo priekšlikumu Pilsonības likumam.
Arī deputāts Valdis Liepiņš (RP) savā tviterkontā pauž, ka "Saskaņas centrs atzīst okupācijas faktu, atbalstot "trimdinieku" pantu Pilsonības likumā". Līdzīgu ierakstu savā tviterkontā veica arī deputāte Vineta Poriņa (VL-TB/LNNK), norādot, ka "SC deputāti 9.maijā atzina Latvijas okupāciju", balsojot par šo priekšlikumu Pilsonības likuma grozījumiem. Tāpat vēl vairāki citi deputāti veica līdzīgus ierakstus.
Agešins gan kategoriski noraidīja šādu interpretāciju, uzsverot, ka SC kopumā balsoja pret šo likumprojektu.
Kā ziņots, Saeimas deputāti šodien pēc vairāku stundu ilgām debatēm trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma Pilsonības likuma grozījumus, kas sakārto arī dubultās pilsonības jautājumu.
Normatīvais akts papildināts ar likuma mērķi, definējot tajā piecus likuma darbības aspektus. Likums noteiks personas, kuras uzskatāmas par Latvijas pilsoņiem, nodrošinās valstsnācijas piederīgajiem - latviešiem un līviem - tiesības reģistrēties par Latvijas pilsoņiem, kā arī dos iespēju Latvijas trimdiniekiem un viņu pēctečiem reģistrēties par Latvijas pilsoņiem. Likuma mērķis ir arī veicināt saliedētas un uz Latvijas tautas kopīgajām vērtībām balstītas Latvijas sabiedrības attīstību, kā arī atzīt dubulto pilsonību atbilstoši Latvijas valsts politiskajiem mērķiem un interesēm un pieaugošas mobilitātes apstākļos saglabāt Latvijas pilsoņu kopumu.