Eksperts uzsver, ka Latvijas Dzelzceļš šodien strādā ļoti labi, efektīvi. Latvijas kompānija reaģējot uz izmaiņām ātrāk nekā, piemēram, Krievijas kompānija. "Varu uzsvērt, ka arī Latvijas ostas strādā pietiekami labi. Nereti gan gadās sastrēgumi. Ir tādi momenti, kad trūkst pārvadājumiem vagonu, kā rezultātā sākas kravu apjomu uzkrāšanās Latvijas ostās un konteineri sāk aizņemt platības laukumos, un tas, protams, uzskrūvē izmaksas. Taču gadās arī tādas situācijas kā tagad, kad ir vagonu pārpalikums. Tas nozīmē, ka vienā brīdī nepietiek, otrā - par daudz. Rezultātā visu laiku rodas rīvēšanās starp iesaistītajām pusēm - klientu, dzelzceļu, ostu," uzsver eksperts.
Šī iemesla dēļ viņš ieteiktu dzelzceļam kopā ar lielākajiem klientiem izveidot ko līdzīgu nelielai koordinācijas komitejai, kas strādātu pastāvīgi un izskatītu šādus jautājumus. Komiteja varētu koordinēt, kādā skaitā un kādi vagoni ir jāpadod vispirms, kas notiek ostās, kuras kravas apkalpo vispirms, kuras pēc tam. "Jautājumi tiktu skatīti operatīvi, un nebūtu saasinājumu. To gan var atrisināt tikai tādā gadījumā, ja pie viena galda apsēdīsies dažādas organizācija - klients, ostas, dzelzceļš," uzsver Manuhins.
Krievijas ekspeditorkompānija Fesko kopā ar Latvijas Dzelzceļu nodrošina konteinervilciena Baltika-Tranzīts darbību. Starpvalstu konteinerpārvadājumu vilciens ved kravas no Ziemeļamerikas un Eiropas uz Kazahstānu, Kirgizstānu, Tadžikistānu, Uzbekistānu, Turkmenistānu, Afganistānu un perspektīvā arī uz Ķīnu.
Konteinervilcienam Baltika-Tranzīts ir uzticēts pārvadāt uz Afganistānu NATO kravas, kas nav saistītas ar militāro tehniku.