Tie, kas bija koncentrējušies uz lielo solītāju Valdi Zatleru, tagad ir gatavi atkal pievērsties Einaram Repšem, kurš ir atzinis savas kļūdas. Izredzes pārvarēt piecu procentu barjeru šarmantajam Repšem un viņa domubiedriem, kuri nodibinājuši biedrību "Latvijas attīstībai", pēc Kučinska domām, ir, jo 30% vēlētāju, kā rāda aptaujas, atkal nezina, par ko balsot.
Savukārt apvienības Saskaņas centrs (SC) politiķa Armanda Strazda vilcienā Zilupe-Rīga dibinātajai antineoliberālajai sociāldemokrātiskajai kustībai Atjaunotā Latvija Kučinskis politisku nākotni neredz. Pēc viņa teiktā, diez vai vispār ir vēlētāji, kas grib par viņiem balsot.
Pēc 11.Saeimas ārkārtas vēlēšanām Strazds bez SC līderu ziņas mēģināja pielikt roku koalīcijas veidošanā, meklējot sadarbības partnerus ar līdzīgu ekonomisko, nevis nacionālo domāšanu, proti, rosināja izveidot koalīciju no SC, nacionālās apvienības un ZZS. SC līderis Nils Ušakovs par šādu pašdarbību un piedalīšanos "nesankcionētās sarunās" rosināja Strazdu izslēgt no partijas Saskaņa, kas arī tika izdarīts, tomēr vēlāk partijas kongresā Strazds tika uzņemts atpakaļ biedru rindās.
Saskaņas centrā, pēc Kučinska domām, visticamāk, būs dalīšanās. Tas ir Jāņa Urbanoviča fenomens, ka viņš tik dažādi domājošus cilvēkus spēj saturēt vienā kompānijā. Revolucionārā situācija SC esot nobriedusi. Ne vairs ierindas biedri grib, ne SC vadība var nodrošināt, ka SC turpina darbu bez izmaiņām, uzskata Kučinskis.
Diez vai Urbanovičs nākamajās vēlēšanās spēšot atkārtot pašreizējo fenomenu, kad SC spēja iegūt 31 mandātu Saeimā. Kaut kāda šķelšanās SC, pēc Kučinska domām, notiks, un uz nākamajām parlamenta vēlēšanām būs jau izveidojušies SC radikālais spārns un liberālais spārns.
Vēl jāpavērtē, vai ar tik dažādi domājošu cilvēku saliedētību SC bijuši vairāki plusi vai mīnusi. Pēc Kučinska domām, mīnusu bija vairāk, bet laiks rādīs, un Urbanovičam tas secinājums būs memuāros ierakstāms.