Vai ministrs lobē lielveikalu intereses - šodien ar izbrīnu jautā pašvaldību vadītāji, jo Ministru Kabineta noteikumu projektā paredzētie izņēmumi lielveikaliem ir pretrunā ar iedzīvotāju un pašvaldību interesēm. Izdevība šeit ir saskatāma tikai lielveikalu tīkliem, kam ar to izdosies samazināt savas atkritumu izvešanas izmaksas, un atsevišķiem tirgus dalībniekiem, kuriem tagad pavērsies privilēģija apkalpot tikai lielveikalus.
Atkritumu izvešana nav fakultatīva lieta. Saprotamu iemeslu dēļ tas ir obligāts pasākums, par ko atbild pašvaldības. Sabiedrības interesēs ir, lai atkritumu izvešana notiktu visur un arī no tālākajām apdzīvojamām mājām, ne tikai tur, kur tas ir augsti rentabli - lielveikalu pagalmiem, kur koncentrējas liela atkritumu masa. Līdzšinējā sistēma uzņēmumam, kurš ir atbildīgs par atkritumu izvešanu, uzticēja visas teritorijas apsaimniekošanu. Jaunā sistēma paredzēs iespēju izraut no kopējās sistēmas rentablāko segmentu, kas ir lielveikalu apkalpošana, mazāk rentablo atstājot, protams, jau pašvaldību uzņēmumiem, jo pašvaldības nekur neliksies no pienākuma uzturēt tīrību.
Šāds VARAM sagatavotais lēmums ir klajā pretrunā ar sabiedrības interesēm. Vācijai, lai ieviestu dalīto atkritumu sistēmu vajadzēja daudzus gadu desmitus. Latvijā to ir izdevies izdarīt daudz īsākā laikā, bet arī tam bija vajadzīgs ilgs darbs un sistēma, kura pašvaldībām un valdībai sadarbojoties ar Eiropas atbalstu tapa 15 gadus. To var sagraut vienā dienā, ja valdība aiziet egoistisku biznesa interešu lobisma pavadā.
Atcerēsimies, cik bēdīgs stāvoklis šajā jomā bija deviņdesmito gadu sākumā - atkritumi mežā, konteinerus izved kā kurš grib. Tagad ir izveidoti atkritumu glabāšanas poligoni, atkritumu izvešana ir organizēta. 2020.gadā Latvijai ir jāsasniedz tāds pats augsts dalīto atkritumu līmenis, kāds tas ir ES valstīs, šeit ES direktīva paredz 75%, Nacionālā attības plāns paredz 80% līmenī. Strādājošas sistēmas izjaukšana noteikti apdraudēs šīs ES direktīvas izpildi.
Izņēmumi lielveikaliem, kurus tagad uz valdību virza ministrs Edmunds Sprūdžs, atsevišķus komersantus izņem no pašvaldību organizētās sistēmas, jo lielveikaliem tagad paredzētas iespējas noslēgt līgumu ar jebkuru atkritumu izvedēju. Lielveikali noteikti šo iespēju izmantos, noslēdzot līgumus ar izvedējiem, kuri vairs nebūs apgrūtināti ar mazāk rentablo atkritumu izvešanu lauku teritorijās un tāpēc dabīgi, ka varēs piedāvāt zemāku cenu, nekā uzņēmumi, kuri apkalpo atkritumu izvešanu visā teritorijā.
Rentablākās atkritumu biznesa daļas izraušana no kopējās sistēmas izsauks trīs sekas. Atkritumu izvešana iedzīvotājiem, īpaši laukos, kļūs dārgāka. Radīsies haoss. Konkursos kā likums uzvarēs nevis atbildīgākais tirgus dalībnieks, kurš pilda sociālo funkciju, kopj atkritumu laukumus un audzina iedzīvotājus dalīto atkritumu vākšanā, bet lētākais, kurš minimizē izdevumus. Tiks apstādināti lieli investīciju projekti pašvaldību uzņēmumos, kas, bažoties par VARAM virzīto valdības noteikumu pieņemšanu, jau šodien notiek.
Ja Edmunds Sprūdžs par jaunajiem noteikumiem teic, ka tā esot skrūvīte kopējā reformu plānā, mati stāvus ceļas iedomājoties, kāds būs šis plāns. Pašlaik tiešām top Valsts atkritumu apsaimniekošanas plāns 2013. - 2020.gadām, kuru gatavo Ekonomikas ministrija un VARAM, bet kura veidošanā pašvaldības pat nav aicinātas piedalīties. Iespējams, ka valdība ieplānojusi atkritumu savākšanas funkciju izslēgt no pašvaldību atbildības jomas. Tādā gadījumā jautājums, kurš segs šajos gados notikušos miljoniem vērtos pašvaldību ieguldījumus atkritumu infrastruktūras izveidošanā.
Klaja nekompetence vai klajš lielveikalu biznesa interešu lobisms. Tā ir vērtējams VARAM sagatavotais MK noteikumu projekts «Noteikumi par kritērijiem sadzīves atkritumu radītājam, kurš atbrīvots no dabas resursu nodokļa samaksas un kuram ir tiesības slēgt līgumu ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanas komersantu, kuru tas ir pats izvēlējies», kuru jācer valdība noraidīs.