Ir pienācis kārtējā valsts budžeta pieņemšanas laiks, un kārtējo reizi arī jāsecina, ka līdzšinējā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeļa - kas, cik saprotu, nevienu īsti neapmierina - vietā nekas jēdzīgāks tā arī nav tapis.
Jā, likums par izlīdzināšanas modeli joprojām ir dienaskārtībā - pēdējais lēmums paredz to nodot Finanšu ministrijas (FM) atbildībā. Zināmā mērā tā ir labā ziņa, jo, ja šis darbs būtu palicis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rokās, tad... Redziet, šo modeli nav iespējams uztaisīt tā, lai visi būtu apmierināti. Savukārt, ja Latvijas Pašvaldību savienība saglabā savu līdzšinējo darbības filozofiju, atliek kādai no grupām būt "pret", lai visa savienība būtu "pret". Kurš VARAM ministrs gribētu nonākt šādā konfrontācijā? Savukārt FM ir, ja tā var teikt, pieradusi pie sava "sliktā zēna" statusa, tai šajā ziņā ir vieglāk (smejas).
Tātad nākamgad FM liek priekšā savus priekšlikumus; pilsētām vai jūsu pārstāvētajai partijai, vai jūsu vadītajai komisijai būs kādas vēlmes?
Ir tā, ka ar VARAM par šiem jautājumiem ir diskutēts divarpus gadu garumā un visu iesaistīto pušu vēlmes ir labi zināmas. Tur jau nekādu noslēpumu nav. Protams, būs tikšanās, bet nekāda Amerika te nav jāizgudro. VARAM piedāvātais ceļš - piecos etapos -, iespējams, bija pārāk sarežģīts, tas būtu jāvienkāršo.
Ko jūs sakāt par 2015. gada budžeta projektu, vērtējot no pašvaldību viedokļa?
Ja runājam tieši par 2015. gada budžeta projektu, paradokss ir tāds, ka FM ir nostrādājusi salīdzinoši profesionāli. Attiecīgi šogad nebūs visādas kartīšu cilāšanas un buntošanās no pašvaldību puses. Šobrīd liekas, ka vienīgās neapmierinātās ir Pierīgas pašvaldības, kas bija cerējušas uz kaut ko vairāk. Savukārt ieguvējas ir pilsētas, jo nedaudz - kaut par vienu procentu - ir izdevies pamainīt, manuprāt, netaisnīgo līdzekļu sadalījumu. Respektīvi, atgādināšu, ka savulaik tika noteikta politiski motivēta līdzekļu sadales proporcija - 47% pilsētām, 53% novadiem. Tagad pilsētām būs 48 procenti, par ko, kā jau minēju, Pierīgas pašvaldības droši vien nav priecīgas. Starp citu, Rīgai tiks par 20 miljoniem eiro vairāk...
Tomēr jebkurā gadījumā mana prognoze ir, ka pašvaldības neiebildīs, jo tās arī saprot, ka jāpalielina finansējums aizsardzībai, ka valstij kopumā ir ļoti nopietnas prioritātes. Turklāt FM rīkojās pareizi, parādot alternatīvos variantus. Piemēram, ka pašvaldību daļa iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdalē ir nevis 80%, bet 82, kaut 83%, bet tad savukārt valsts no savas puses samazinātu subsīdijas, un tad visām tām pašvaldībām, kas šobrīd ir zem vidējā līmeņa, aina parādījās sliktāka. Tātad ir panākts kompromiss. Jo te arī jāņem vērā, ka, palielinot par procentu pilsētu daļu, samazinās subsīdiju apjoms tām pilsētām, kas ir, kā saka, zem ūdens.
Tātad labā ziņa ir tā, ka 2015. gada budžets pašvaldībām ir puslīdz pieņemams, tomēr tas nemaina lietas būtību - jauna izlīdzināšanas modeļa nav.
Tas gan. Ja mēs paskatāmies triju gadu griezumā, var redzēt, ka valdība 2016., 2017. gadā ir ielikusi pilnīgi nereālas lietas. Vienkārši sakot, lielās vēlmes ir atbīdītas uz mazliet vēlāku laiku, bet tas nav reāli - tad Latvijas izaugsmes tempam būtu jāsasniedz 10% līmenis gadā. Nu, gaidīsim nākamo gadu, jo mums ir neoficiāla vienošanās ar FM, ka nākamgad tiek izstrādāti jau pieminētie noteikumi par finanšu izlīdzināšanu, kas ir nepieciešami kaut vai tāpēc, ka pašvaldībām savas finanses ir nepieciešams plānot nevis viena gada budžeta perspektīvā, bet ilgtermiņā.
Noteikti atceraties tos stāstus par iepriekšējo plānošanas periodu, kad pašvaldība noasfaltē ielu, tad asfalts tiek uzlauzts, jo, redz, ministrija izdomājusi mainīt ūdensapgādes sistēmu...
Ja runājam par infrastruktūru, ir cerība, ka muļķību vairāk nebūs, jo pilsētas pašas savās stratēģijās noteiks, ko tās vēlas īstenot. Tā ir labā ziņa. Bet, protams, resori, ar to saprotot ministrijas, ir saglabājuši arī savus naudas "grozus". Tie ir mazāki, bet ir. Piemēram, vides jautājumos, kas saistīti ar izmešu samazināšanu, lai gan tikpat labi varētu teikt, ka katlumājas arī atrodas pašvaldību teritorijā, tāpēc arī šai programmai būtu jābūt pašvaldību, nevis Ekonomikas ministrijas (EM) ziņā. Bet nu labi...
Zināma jauna nianse ir un būs tā, ka šajos infrastruktūras projektos pašvaldībām būs vairāk jārēķinās ar Briseles nosacījumiem. Tā vienkārši izsakoties, nevarēs vairs kā ieguldījumus infrastruktūrā definēt ieguldījumus iekšpagalmos, kultūras namos vai pagastmājās. Tagad uzsvars ir uz infrastruktūru kā atbalstu uzņēmējdarbībai.
Ko tas nozīmē?
Piemēram, degradēto teritoriju atdzīvināšana. Kā panākums jāmin, ka mums ir izdevies panākt samērā elastīgu jēdziena "degradēta teritorija" lietojumu. Jo, atklāti sakot, tādu teritoriju, kur ir tikai krāsmatas, drupas, nemaz tik daudz nav. Turklāt jāņem vērā, ka dažkārt investoram izdevīgāk ir veidot savu ražotni, kā saka, klajā laukā, nevis mēģināt piemērot savām vajadzībām kaut kādus vecus cehus vai darbnīcas. Īsi sakot, pašvaldībai būs tiesības lietot ES naudu, piemēram, pievedceļu izveidei teritorijai, kur investors grib strādāt.
Visu Māra Zandera interviju ar Māri Kučinski lasiet pirmdienas, 8.decembra, laikrakstā Diena!