"ES joprojām līdz galam neapzinās savas spējas. Nu nav ES tik atkarīga no Krievijas, cik Krievija ir atkarīga no ES. Visi šie [Krievijas] nākotnes projekti ar Ķīnu un plāni aktivizēt ekonomisko sadarbību starp Krieviju un Āziju, protams, tur ir savs potenciāls, bet tie joprojām ir nākotnes projekti. Tas prasīs laiku," skaidroja eksperts.
Viņš uzsver, ka Krievija pašlaik izmanto taktiku, izdarot spiedienu uz atsevišķu ES bloka valstu valdībām, ietekmējot tās īstermiņā. Tādējādi Krievija sekmīgi var kavēt kopēju lēmumu pieņemšanu ES mērogā. Tomēr Kudors uzskata, ka šobrīd spējas dominēt šajā situācijā, kad Krievija izrāda agresiju, joprojām ir Eiropas rokās, tikai to vajag darīt.
Taujāts par sankciju politikas efektivitāti, Kudors skaidro, ka tās ir "sākušas kost" jau tagad, tomēr "sankciju darbības princips vienmēr būs tāds, ka īstā ietekme būs pēc pāris gadiem".
Eksperts atgādina, ka Krievija pašlaik "dzīvo uz finanšu rezervēm", kuras kūst ar katru gadu. Šobrīd ir iztērēta jau trešā daļa. Turklāt, ja Rietumvalstu un Irānas vienošanās iegūs praktisku virzību un naftas cena nokritīsies vēl vairāk, zem 50 dolāriem par barelu, tad Krievijas valūtas rezerves saruks vēl straujākā tempā.
"Putinam nāksies spert kaut kādus soļus vienā vai otrā virzienā. Cerams, ka šie soļi būs uz tuvināšanos ar rietumiem, bet arī tur Putins ir iedzinis sevi strupceļā. Tādus lielus prorietumnieciskus soļus viņš vairs nevar spert, jo zaudēs sabiedrības atbalstu," klāstīja Kudors.
Eksperts nav optimistisks par ātru konflikta atrisinājumu Ukrainā un attiecīgi arī strauju attiecību uzlabošanos Krievijas un Rietumu starpā. "Konflikts [Ukrainas austrumos] nebūs gluži pilnīgi iesaldēts, bet tādā "puskarstā – pusiesaldētā" veidā tas varētu turpināties. Ja naftas cenas kritīsies, pēc pāris gadiem Krievija varētu mainīt savu politiku, bet pagaidām, kamēr viņiem vēl ir ko tērēt, viņi dzīvo cerībā, ka naftas cenas augs, nevis kritīs," pauda Kudors, iesakot ar Krieviju neveidot pārāk ciešas saites, bet meklēt jaunus noieta tirgus.