"Muzeji ir cietuši, bet to krājumi ir glābjami," norādīja ministre. Viņa gan vairījās atklāt, kas varētu būt cietis visvairāk.
"Liela pateicība, muzeju darbieku drosmei, kuri rūpējās par valsts īpašumu, kā par savējo," intervijā Latvijas Radio teica ministre.
Taujāta, par to, kuram būtu jāuzņemas atbildība par notikušo, Ž.Jaunzeme-Grende teica, ka viņai par to ir grūti spriest. Situācija nav vēl apspriesta arī valdības līmenī. Viņa arī teica, ka būs "jāšķetina vaļā kamols" un jāmeklē, kurš par to visu maksās - tie kas būvē, strādā, apdrošinātāji vai valsts.
Plkst. 8 notiks Krīzes vadības komitejas tikšanās, kur spriedīs, kāda būs turpmākā rīcības gaita.
Kā ziņots, vakar vakarā Rīgas pilī izcēlās ugunsgrēks, ko pēc vairāk nekā piecu stundu aktīva darba izdevies lokalizēt ap plkst.4. Nopostīta ap 3200 kvadrātmetru liela platība.
Vislielāko skādi liesmas nodarījušas pils jumtam, jumta konstrukcijām un bēniņiem - šīs ēkas daļas izdegušas 2400 kvadrātmetru platībā. Uguns postījusi arī ceturto jeb augšējo pils korpusa stāvu 600 kvadrātmetru platībā, bet trešajā stāvā izdeguši 200 kvadrātmetri, pastāstīja Šembele.
Ugunsgrēka dzēšanai tika piesaistīti visi VUGD Rīgas reģiona pārvaldes rīcībā esošie resursi, palīgā devās arī ugunsdzēsēji no Jūrmalas. Uz notikuma vietu tika norīkots Rīgas brīvostas velkonis. Dzēšanas darbu laikā radās problēmas ar ūdens ņemšanu, bez tam pievīla arī ugunsdzēsēju vecā un nokalpojusī tehnika. Viens VUGD darbinieks, strādājot pilī, saindējās ar degšanas produktiem. Citi cilvēki ugunsgrēkā necieta.
Kā ziņots, Rīgas pils patlaban tiek remontēta, tikmēr Valsts prezidenta kanceleja ir pārcelta uz Melngalvju namu. Rekonstrukcijas un restaurācijas darbu pirmo kārtu veic pilnsabiedrība SBRE, kas ir būvniecības kompāniju Re&Re un Skonto būve apvienība.