LĀB: Veselības aprūpes finansēšanas likums jāpārstrādā

lasījumam, secinājusi, ka nepieciešamie un iesniegtie labojumi krietni pārsniedz komisijas iespējas sakārtot likumu redakcionālā līmenī. LĀB uzskata, ka likumā valsts finansēto veselības aprūpes pamatpakalpojumu skaitā obligāti jāparedz primārās veselības aprūpes un vienkāršāko, salīdzinoši lēto izmeklējumu pieejamība ikvienam neatkarīgi no apdrošināšanas iemaksām. Primārā aprūpe, kā to vairākkārt definējusi arī Veselības ministrija, ir visas veselības aprūpes pamats. Jo labāk attīstīta un pieejamāka ir primārā aprūpe, jo vairāk līdzekļu valsts ietaupa citos veselības aprūpes līmeņos, kā arī no slimības un invaliditātes pabalstiem. Likumprojektā obligāti nepieciešams ietvert definīcijas un noteikt pakalpojumu apjomu vismaz principu līmenī, piemēram, neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai, primārajai aprūpei, kā arī citiem likumprojektā lietotiem jēdzieniem. Vienlaikus LĀB stingri iestājas par to, ka likumprojekts ir papildināms ar mērķi, kas paredz taisnīgu, pārskatāmu un prognozējamu finansējuma sadali valsts finansētajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kā arī ar principu un sistēmas pamatnostādņu definējumu, atbilstoši kuram Ministru kabinetam būtu tiesības noteikt detalizētu kārtību, kā tas veicams. Šāds būtisks topošais likums nedrīkst ignorēt tādus veselības aprūpes pamatprincipus kā taisnīguma princips ierobežotu resursu sadalē un racionāla to izlietošana; pacientu ārstniecības pēctecīgums; iespējamais izmaksu samazinājums sociālajā jomā. LĀB prezidents Pēteris Apinis atzina, ka valdes lēmums ir pretrunā viņa uzskatam, ka Saeimas komisijā visus šos labojumus biedrība var iesniegt un panākt to iestrādi likumā. Tomēr viņš pievienojas valdes vairākuma viedoklim, ka bez būtiskiem labojumiem likumprojektu nedrīkst tālāk skatīt un tas ir pat bīstams Latvijas iedzīvotājiem. Savukārt Latvijas Ārstu biedrības valdes locekle, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas priekšsēdētāja Līga Kozlovska atzina, ka likumprojekts ir pretrunā Eiropas sociālajai filozofijai, ka veselības aprūpes finansēšanas kārtība nedrīkst būt diskriminējoša ne pret vienu iedzīvotāju kategoriju neatkarīgi no viņu sociālā stāvokļa, reliģijas, tautības, rases, politiskās pārliecības vai piederības kādai iedzīvotāju grupai.