Latvijas konkurētspējas ziņojums. Atziņas un rekomendācijas

Tiek lēsts, ka līdz 2025. gadam iedzīvotāju skaits samazināsies vēl par 12%. Vissmagāk šīs pārmaiņas skars tieši reģionus. Tendencei saglabājoties, 2030. gadā lielākajā daļā reģionu iedzīvotāju skaits būs samazinājies gandrīz par trešdaļu.Diemžēl pārāk bieži domāšanā par reģionu attīstību prevalējusi "guļamrajona mentalitāte". Ievērojamas investīcijas tiek ieguldītas skolās, sporta hallēs, kultūras namos. Diezgan maz uzmanības tiek pievērsts uzņēmējdarbības un investīciju veicināšanai. Šāda situācija vismaz daļēji ir skaidrojama ar to, ka galvenais pašvaldību ienākumu avots ir tajās pēc dzīvesvietas deklarēto iedzīvotāju ienākumi, nevis tas, cik cilvēku strādā šo pašvaldību teritorijā.Nodrošinājums ar darbavietām ir viens no galvenajiem faktoriem iedzīvotāju piesaistīšanai reģioniem. Viena izveidota darbavieta apstrādes rūpniecībā rada papildu trīs darbavietas apkalpojošajā nozarē. Tāpēc reģionu attīstības stratēģija jābūvē uz trim pamatiem: reģionālo industriālo zonu attīstība, ātrās reaģēšanas fonda izveide investoru un ražotāju atbalstam un iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļēja piesaiste darba, nevis dzīves vietai.Rekomendācijas:_Industriālās zonas_Pamatojoties uz eventuāli pieejamajiem Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem industriālo zonu attīstībai 311 miljonu eiro apmērā, iespējams izveidot 5-6 industriālās zonas, kas ietvertu nepieciešamās infrastruktūras izbūvi, desmit ražotņu būvniecību un biroju telpas._Ātrās reaģēšanas fonda izveide_Fonda mērķis - ātri un elastīgi reaģēt uz ārvalstu investoru un ražojošo uzņēmumu vajadzībām, piemēram, sagatavot un palīdzēt piesaistīt nepieciešamos darbiniekus, arī izmantojot reemigrācijas atbalsta pasākumus._Iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļēja piesaiste darbavietai_Lai veicinātu pašvaldību interesi investēt uzņēmējdarbības vides stiprināšanā, daļu iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu novirzīt tām pašvaldībām, kurās atrodas maksātāju darbavietas, izvēli par deklarēšanu atstājot uzņēmumu ziņā, kas varētu pirms tam izvērtēt attiecīgo pašvaldību sniegto pakalpojumu kvalitāti.Situācija finanšu pieejamībāLatvijas Nacionālajā attīstības plānā par ekonomiskās politikas galveno mērķi izvirzīta inovāciju programmas ieviešana. Taču netiek pievērsta pietiekama uzmanība citām izaugsmes veicināšanas iespējām, piemēram, kapitāla uzkrāšanai.Ārvalstu investīciju apjoms jau trīs gadus uzrāda negatīvu tendenci. Kopš 2008. gada būtiski samazinājies izsniegto kredītu apjoms (no 21 miljarda eiro 2008. gada beigās līdz 12,5 miljardiem eiro 2015. gada vidū), kas negatīvi ietekmē arī investīciju iespējas.Situācija ir pretrunīga. Bankām ir finanšu resursi, procentu likmes ir rekordzemas, bet banku kredītportfelis samazinās. Vai uzņēmumi nevēlas investēt, vai arī bankas nevēlas aizdot?Padziļināti pētot nozares problemātiku, izkristalizējas būtiski secinājumi par to, kas notiek banku kreditēšanas jomā: pirmkārt, liela daļa mikrouzņēmumu (63%) un mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) (49%) neprasa kredītus un nav ieinteresēti saņemt banku aizdevumus; otrkārt, lielākā daļa uzņēmumu (65% mikrouzņēmumu un 70% MVU), kas prasīja kredītus, tos arī saņēma; treškārt, uzņēmumi, kam bija pieejami kredītlīdzekļi, strauji palielināja pašu kapitālu un attīstījās straujāk par citiem.Kredītu pieejamības problēma attiecas galvenokārt uz MVU. Galvenie cēloņi ir uzņēmumu aktivitātes ēnu ekonomikā (kas mazina finanšu datu uzticamību), pārāk lielas iespējas neatmaksāt uzņemtās parādsaistības (izmantojot maksātnespējas procesu) un pārāk lēna un neefektīva slikto kredītu atgūšana (lēna lietu izskatīšana tiesās).Varbūtība, ka tuvākajos gados ir iespējams būtisks un straujš progress ēnu ekonomikas apkarošanas un tiesu jomā, ir zema. Tāpēc domnīca CERTUS izstrādājusi piedāvājamos risinājumus, kuri reāli uzlabotu finanšu pieejamību uzņēmumiem jau tuvākajā laikā.Rekomendācijas:_Reinvestētā peļņa_Reinvestētās peļņas neaplikšana ar uzņēmumu ienākuma nodokli MVU, saglabājot esošo paātrinātas amortizācijas modeli lielajiem uzņēmumiem._Ar aktīviem garantētu vērtspapīru izlaišana uz MVU izsniegto kredītu portfeļa bāzes_Finanšu ministrijai sadarbībā ar Altum un Finanšu un kapitāla tirgus komisijai jāizveido mehānisms prasībām atbilstošu aizdevumu uzpirkšanai no kredītiestādēm, izmantojot Eiropas Centrālās bankas (ECB) ABSPP programmu, kā arī EIF garantiju programmu, jāveic aizdevumu vērtspapīrošana un pārdošana ECB šīs programmas ietvaros, jāmaina finanšu vērtspapīrsabiedrību nosacījumi, atbalstot MVU aizdevumu vērtspapīrošanu, lai tie varētu tikt tirgoti biržā vai pārdoti investoriem._Krājaizdevu sabiedrības_To attīstības veicināšana un iesaistīšanās mikrokreditēšanā Latvijas reģionos, sadarbojoties ar pašvaldībām un piesaistot Eiropas fondu finansējumu.Tirdzniecība un finanšu pakalpojumi LatvijāLatvijas stratēģiskā atrašanās vieta, lielās ostas un reģiona vadošās bankas ļauj Latvijai būt par nozīmīgu tirdzniecības punktu starp Eiropas un Austrumu tirgiem. Tirdzniecības uzņēmumi atrašanās vietu izvēlas, balstoties uz attīstītu finanšu pakalpojumu infrastruktūru un stratēģisku tuvību tirgum (Latvijā ir abi šie nosacījumi), kā arī investīcijām draudzīgu valdības politiku un nodokļu izcenojumiem (šai jomā Latvijai ir iespējas uzlabot konkurētspēju).Latvijā jau ir likumi, kas veido stabilu pamatu tirdzniecības centru (nodrošina tirgotājiem transportu, loģistiku un plašu finanšu pakalpojumu spektru, izmantojot vietējās piekļuves ostas) darbības attīstībai. Likums par akciju sabiedrībām pieļauj beznodokļu dividenžu sadalījumu uzņēmumiem, kā arī dod tiesības ārvalstu pilsoņiem ieņemt akciju sabiedrības vadītāja amatu. Tomēr likumdošana varētu vēl vairāk stiprināt Latvijas kā tirdzniecības centra statusu.Rekomendācijas:_Nodokļu atvieglojumi saimnieciskās darbības aktivitātēm (tirdzniecībai) ārpus ES_Uzņēmējiem, kuri pārceļas uz Latviju vismaz uz pieciem gadiem un kuru darbība paredz nozīmīgu tirdzniecību ārpus ES, atļaut Latvijas uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķinā neiekļaut ienākumus, kuri ir gūti no tirdzniecības ārpus ES, līdz pat nodokļa slieksnim - 2% no kopējiem apliekamajiem ienākumiem._Nodokļu brīvdienas_MVU, kuri pašlaik ir reģistrēti citā valstī un apsver pārcelšanos uz Latviju (dibinot meitasuzņēmumu Latvijā) un kuru apgrozījums ir līdz 50 miljoniem eiro gadā, piedāvāt divu gadu uzņēmumu ienākuma nodokļa brīvdienas līdz 200 000 eiro. Uzņēmumam jāapņemas reģistrēties Latvijā, atrasties šeit vismaz piecus gadus, kā arī vismaz piecus gadus nodarbināt vismaz divus vietējos darbiniekus, piedāvājot algu, kura ir vismaz divreiz lielāka par vidējo Latvijā._Sociālās apdrošināšanas iemaksu atvieglojumi_Ārzemju uzņēmēji, kuri sāk darbību Latvijā, jāatbrīvo no sociālās apdrošināšanas iemaksu pensiju daļas uz laiku līdz pat pieciem gadiem._Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atbalsts_Starptautiskiem uzņēmumiem, kas pārceļas uz Latviju, nodrošināt oficiālo komunikāciju ar VID un pārskatu pieņemšanu angļu valodā, kā arī atļaut pārskatu sagatavošanai piemērot starptautiskus finanšu pārskata standartus.Kokrūpniecība LatvijāMeža nozari veido mežsaimniecība un kokrūpniecība. Ekonomiski nozīmīgāka ir kokrūpniecība, jo tās pienesuma daļa nozares pievienotajā vērtībā ir 70%, bet nodarbināto kopskaitā - 65%. Tomēr mežainajās Ziemeļvalstīs kokrūpniecībā radītā pievienotā vērtība uz nodarbināto ir līdz pat desmit reizēm augstāka nekā Baltijas valstīs.Lai paaugstinātu kokrūpniecībā radīto pievienoto vērtību un veicinātu straujāku attīstību, nepieciešams efektīvāk izmantot pieejamos koksnes resursus, paaugstināt kokrūpniecības izstrādājumu patēriņu Latvijā, kā arī paaugstināt kapitāla akumulācijas iespējas nozarē.Rekomendācijas:_Koksnes resursu efektīvāka izmantošana pievienotās vērtības radīšanai Latvijā_Piesaistīt stratēģiskos investorus liela mēroga ražotņu izveides projektiem perspektīvās tālākapstrādes jomās, piemēram, apaļo kokmateriālu un zāģmateriālu izmantošanai plātņu ražošanā._Kokrūpniecības izstrādājumu patēriņa paaugstināšana Latvijā_Pārskatīt un pilnveidot Latvijas būvnormatīvus, lai novērstu šķēršļus kokmateriālu plašākam lietojumam ēku būvniecībā Latvijā. Valsts un pašvaldību pasūtījumu ietvaros īstenot koka konstrukciju paraugprojektus, demonstrējot koka pielietojuma iespējas un efektivitāti._Kapitāla akumulācija Latvijas kokrūpniecībā_Nodrošināt publisko atbalstu ārējo tirgu apgūšanai, tostarp dalībai izstādēs un tirdzniecības misijās.Farmācijas rūpniecībaFarmaceitisko vielu ražošanas tiešais ieguldījums Latvijas tautsaimniecības pievienotajā vērtībā ir apmēram 0,5% no iekšzemes kopprodukta (2012. gada dati). Nozarei ir augsta pievienotā vērtība, tomēr tā sastopas ar vairākiem izaicinājumiem, kas skar pētniecību un jaunu zāļu atklāšanas, klīnisko pētījumu, cilvēkresursu, medikamentu reģistrēšanas un tirgus diversifikācijas jomu, un pēdējos gados tās izaugsmes tempi samazinājušies.Rekomendācijas:_PharmaHub: sadarbība, specializācija un nišas produkti_Izveidojot kopēji izmantojamu tehnoloģiju pārneses infrastruktūru (PharmaHub), kurā ietilptu gatavo zāļu formu laboratorija un pilotražotne, radīt vidi, kur gan esošajiem, gan jaunajiem uzņēmumiem būtu iespējas atklāt jaunas aktīvās farmaceitiskās vielas vai izstrādāt jaunas gatavo zāļu formas._Valsts kā partneris_Lai Latvijas farmācijas uzņēmumi varētu konkurēt globālajā tirgū, nepieciešams palielināt Zāļu valsts aģentūras kapacitāti, kā arī attīstīt tās zinātniskā padoma funkciju._Cilvēkresursi_Lai nodrošinātu nozari ar kvalificētu darbaspēku, augstākās izglītības jomā jāattīsta rūpnieciskās farmācijas programma, nodrošinot finansējumu vismaz 30 studiju vietām un atbalstot ārzemju pasniedzēju piesaisti. Jāveido profesionālās izglītības kompetences centrs, veicot ieguldījumus Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledžā._Tirgus diversifikācija_Jāatbalsta centieni diversificēt un pārstrukturēt produkcijas pārdošanu un realizāciju ES, ar lielāku uzsvaru uz Rietumeiropas un Balkānu valstīm, Āzijas reģionu, ar uzsvaru uz Dienvidaustrumāziju un Tuvajiem Austrumiem.