"Mēs lauksaimnieki jūtamies morāli slikti, jo tieši mums ar šiem zemajiem tiešmaksājumiem ir ikdienā jāsadzīvo. Vajadzētu atcerēties, ka to naudu, ko saņemam no ES arī lielāko daļu atdodam atpakaļ caur iegādātajiem materiālajiem resursiem, dārgo tehniku un rezerves daļām. Prasības mums ir 100% tādas kā vecajām ES dalībvalstīm. Tad ļaujiet mums šīs prasības arī pildīt par 42%. Esam jau pieņēmuši faktu, ka iestāšanās kļūdas ES dalībvalstīs neļauj mazajām Baltijas valstīm labot. Tādēļ vēršamies pie valdības - nekavējoties pārskatīt darbaspēka nodokļus, Pievienotās vērtības nodokli (PVN) pārtikai, kas ātri bojājas, nodokļu politikai jābūt noteiktai ilgtermiņā un papildus valsts tiešajiem maksājumiem (PVTM) jābūt līdz pat 2019.gadam, ieskaitot," atzina Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes locekle Aija Balode."Ja godīgi, tad sākumā, uzzinot par Eiropadomes rezultātiem lauksaimniecībai un lauku attīstībai, man bija vilšanās par to, ka tomēr Latvijai nav izdevies panākt straujāku tiešo maksājumu izlīdzinājumu. Piedāvājums - iespējamā lauku attīstības naudas pārdale par labu tiešajiem maksājumiem, diez vai tas ir liels ieguvums sarunās, jo būtībā mums piedāvā valstij pieejamo finansējumu pārlikt no vienas kabatas otrā. Izvērtējot kopējos Eiropadomes rezultātus, jāatzīst, ka šis tomēr ir labāks piedāvājums, nekā to piedāvāja Eiropas Komisija. Neraugoties uz to, ka Eiropas Parlamentā vēl turpināsies lēmumu pieņemšanas process par ES daudzgadu budžetu, mūsu tālākais uzdevums ir domāt, kā šo finansējumu visefektīvāk novirzīt lauksaimniecībai un lauku attīstībai, lai tālākie lēmumi valsts līmenī būtu labi pamatoti un stratēģiski virzīti. Arī šis Eiropadomes piedāvājums - iespēja daļu lauku attīstības finansējuma novirzīt tiešajiem maksājumiem, ir labi jāpārdomā un mums jāsaprot, kāds risinājums nozarei ir tas labākais, un tikai tad jāpieņem lēmums," norādīja LOSP vadošā eksperte Ginta Jakobsone.
"V.Dombrovskis bija sagatavojis labu sabiedriskā tēla atskaiti par Latvijas sasniegto sarunās par ES daudzgadu budžetu. Tomēr joprojām Latvija ir ar negodīgākajiem tiešmaksājumiem ES. Valdība nespēja pārliecināt izcīnīt godīgākus nosacījumus mūsu lauksaimniekiem, ja nespēja Eiropā, lai pierāda savu labo gribu Latvijā. Mūsu prasības ir sekojošas - piemaksāt no valsts budžeta par katru apsaimniekoto hektāru līdz Eiropas vidējam līmenim. Ar 2014.gadu piemērot Eiropas vidējo 5% PVN, no sēklas, dēsta, jaunlopa no iesēšanas, piedzimšanas līdz nonākšanai veikalu plauktos. Tās ir darbavietas un tautas labklājība mūsu zemē. Finansējuma rezerves ir atrodamas aizdotajos miljardos latu Latvijas banku sektoram. Tikai izpildot šos punktus, mēs ticēsim valsts vadītāju godīgākai attieksmei pret saviem zemniekiem un cilvēkiem," uzskata
LOSP valdes loceklis Guntis Vilnītis.
Biedrība - Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) - ir Latvijas lielākā un nozīmīgākā nacionālā līmeņa lauksaimnieku konsultatīvā padome, kas apvieno 55 lauksaimniecības nozaru un daudznozaru valsts līmeņa nevalstiskās organizācijas un kopumā pārstāv vairāk kā 12 345 ražojošo lauksaimnieku. LOSP iesaistās Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstības politikas veidošanā un īstenošanā sadarbībā ar valsts likumdevējiem, valsts pārvaldes institūcijām, Zemkopības ministriju un citiem sociālajiem sadarbības partneriem.