"Šajā situācijā ir nepieciešami gan īstermiņa risinājumi konkrētu nozaru un uzņēmumu atbalstam, gan ilgtermiņa pieeja, kuras ietvaros jāveic detalizēta Latvijas tautsaimniecības risku analīze, paredzot iespējamos nākotnes scenārijus un to prevencijas mehānismus, kā arī jāveicina Latvijas uzņēmēju un tautsaimniecības kopumā konkurētspēja, risinot tos jautājumus, kas ir skaidri definēti Nacionālās attīstības plānā 2014.-2020.gadam un citos stratēģiskos dokumentos," norādīja Gavrilovs.
Kā īstermiņa risinājumus LDDK atbalsta grūtībās nonākušu uzņēmēju definēšanu un precīzi mērķētu, zaudējumus kompensējošu mehānismu ieviešanu Krievijas noteiktā embargo skarto ražotāju atbalstam, tostarp, piemēram, "nodokļu brīvdienas", garantiju mehānismu, kā arī vietējā patēriņa un tirgus veicināšanu. Papildus tam ilgtermiņā jāstiprina Latvijas uzņēmumu konkurētspēja, jānodrošina darbavietu stabilitāte, kā arī nekavējoties jāuzsāk diskusija ar valdību par iespējamām fiskālās politikas korekcijām, lai mazinātu esošās situācijas pašreizējo ietekmi un riskus nākotnē.
LDDK padomes locekļi atzina, ka atšķirībā no 90.gadu nogales krīzes un arī nesenā pagātnē pieredzētās sociālekonomiskās krīzes, kad nedz uzņēmējiem, nedz lēmumu pieņēmējiem nebija pieredzes un zināšanu, kā rīkoties, tagad spējam situācijai pieiet daudz sistemātiskāk, jo ir zināms, kādi atbalsta instrumenti patiešām reāli palīdz risināt situāciju un sniedz atbalstu uzņēmumiem.
Vienlaikus LDDK padome atgādināja, ka ekonomiskās svārstības un nestabilitāte pasaulē tiek piedzīvota periodiski, tomēr tādēļ nedrīkst mainīt kopējo tautsaimniecības attīstības kursu, bet gan jārada apstākļi, lai uzņēmēji un tautsaimniecība kopumā būtu maksimāli elastīga un spējīga piemēroties situācijai.
Jau vēstīts, ka Krievija noteikusi "pilnīgu embargo" lielākajai daļai pārtikas produktu, kas tiek importēti no Eiropas Savienības, ASV un citām rietumvalstīm, kuras ieviesušas sankcijas pret Maskavu. Krievijas embargo attiecas uz liellopu gaļu, cūkgaļu, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieru, pienu un piena produktiem. Šajā sarakstā gan nav iekļautas šprotes, nav iekļauts saldējums.
Ekonomikas ministrs atzīmēja, ka situāciju uz slikto pusi vērstu tas, ja, piemēram, sankciju sarakstā tiktu iekļauti arī dzērieni vai farmācijas ražojumi.