Eiropas Savienība (ES) daudz tiek kritizēta saistībā ar sankcijām pret Krieviju - tās ir pārāk maigas un neskar ekonomiku. Vai ES reakcija uz Krievijas darbībām Krimā ir pietiekama?
Svarīgākais ir tas, ka sankcijas ir precīzas un mērķtiecīgas. Turklāt tās iet roku rokā ar skaidriem paziņojumiem no ES puses, ka Krievijas rīcība ir nepieļaujama. Eiropas Padome arī paziņojusi, ja Krievija nepārtrauks savas darbības Krimā un eskalēs situāciju, sekos daudz stingrākas sankcijas. Ja Krievija iebruks Austrumukrainā, tam noteikti sekos plaši ekonomiski pretpasākumi. Tā ka ES ir brīdinājusi Putinu atturēties no jebkādām militārām darbībām.
Atsevišķi eksperti apgalvo, ka attiecībā uz Baltijas valstīm Putinam varētu būt kārdinājums pārbaudīt, vai tiešām NATO 5. pants darbojas praksē. Vai, jūsuprāt, tas ir ticams scenārijs?
Ir jāpasaka nepārprotami skaidri: NATO 5. pants ir alianses saistības, kuras tā izpildīs attiecībā uz jebkuru tās dalībvalsti. Prezidentam Putinam nevajadzētu šaubīties, ka uzbrukums vienai NATO dalībvalstij ir uzbrukums visām un NATO garantē Baltijas valstu drošību. Papildu NATO lidmašīnu nosūtīšana patrulēšanai Baltijas valstu gaisa telpā tam ir skaidrs apliecinājums.
Kādas jūs redzat turpmākās attiecības ar Putina Krieviju?
Es ceru, ka pienāks laiks, kad ar Krieviju varēsim veidot konstruktīvākas attiecības nekā pašlaik. Sadarbība ar Krieviju ir svarīga, īpaši tāpēc, ka ANO Drošības padomē tai ir veto tiesības. Ir jāturpina sadarboties, piemēram, Irānas kodolprogrammas jautājumā. Taču skaidrs ir arī tas, ka attiecībām būs jāmainās, jo pēc tā, kas noticis Ukrainā, nevarēsim turpināt visu, kā ierasts. Šī ir pirmā reize Eiropā pēc vairākām desmitgadēm, kad viena Eiropas valsts iebrūk otras teritorijā, to anektējot. Tas ir bīstami, ne tikai Eiropai, bet visai pasaulei kopumā.
Runājot par Krimas atdalīšanos, Putins ir izteicies, ka tam jau ir precedents Eiropā, kuru radījuši paši Rietumi - Kosova.
Kosova ieguva savu neatkarību, pamatojoties uz ANO Drošības padomes rezolūciju. Par Krimu tāda nav bijusi. Turklāt Kosovā notika masveida civiliedzīvotāju slepkavības. Kosova ieguva neatkarību pēc desmit gadu ilgām pūlēm saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem, Krimā tas notika desmit dienu laikā aneksijas rezultātā. Turklāt Krimā nav ielaistas neatkarīgas starptautiskas cilvēktiesību organizācijas, lai uz vietas novērtētu tur notiekošo.
Visu interviju lasiet ceturtdienas avīzē Diena!