Tāpēc Apvienotā Karaliste augstu vērtē Komisijas priekšlikumus par siltumnīcefekta gāzu samazinājumu 40% apjomā, taču joprojām ir pārliecināta, ka, ņemot vērā pasaules klimata situāciju, ES ir jāsper vēl lielāks solis, sasniedzot līdz pat 50 % samazinājumu. Mums rūp arī priekšlikumi saistībā ar ES obligāto atjaunojamās enerģijas mērķi, taču es gribētu izmantot šo izdevību pievērsties trim svarīgiem 2030. gada plāna komponentiem, kurus uzskatu par vienlīdz svarīgiem arī Latvijai, un tie ir konkurētspēja, enerģijas cenas un investīciju piesaiste.
Konkurētspēja
ES ir jāpārvar daudzas grūtības, un viena no pašām akūtākajām ir nepieciešamība radīt konkurētspējīgu ekonomiku, vienlaikus stājoties pretī klimata pārmaiņām. Rūpniecības konkurētspējas veicināšana nedrīkst notikt uz klimata pārmaiņu mazināšanas rēķina. Taču, kā to šonedēļ norādījusi Eiropas Komisija, jebkurai rīcībai jābūt efektīvai un jāmazina lielās enerģijas izmaksas, kas nopietni apdraud ES rūpniecības konkurētspēju.
Enerģijas cenas
Politika klimata jomā nav galvenais faktors, kas rada atšķirības enerģijas cenās starp Eiropu un pārējo pasauli. Starptautiskās Enerģētikas aģentūras eksperti atzīst, ka to lielā mērā nosaka tirgus faktori. Pretēji Amerikas Savienotajām Valstīm Eiropas Savienība kļūst arvien vairāk atkarīga no importētā fosilā kurināmā un augošām cenām starptautiskajā tirgū. Nopietni izsvērta politika klimata un enerģētikas jomā ir viens no risinājumiem, kā ilgtermiņā mazināt šo atkarību, izvēloties zemas oglekļa emisijas avotus, tostarp slānekļa gāzi. Varam to formulēt arī vienkāršāk – lai panāktu cenu krišanos, Eiropai jākļūst par īstu saimnieci savās mājās. Mums jāpanāk, lai mūsu tirgi būtu pietiekami spēcīgi. Mums jāliek lietā Eiropas slānekļa gāzes potenciāls un jāpanāk, lai šī rūpniecības nozare pārliecinoši un stabili attīstītos.
Investīciju piesaiste
Lai gan var likties, ka 2030.gads ir vēl ļoti tāla nākotne, no biznesa investīciju viedokļa mēs tam strauji tuvojamies. Jo drīzāk mēs noteiksim mērķus, jo drīzāk privātais sektors būs gatavs to sasniegšanai. Tādējādi mēs palīdzēsim enerģētikas jomā piesaistīt nozīmīgas investīcijas, kas ir ārkārtīgi svarīgi visai Eiropai. Kā norādījis Apvienotās Karalistes valsts sekretārs enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā Eds Deivijs [Ed Davey], "2030.gada plāna veiksmīga īstenošana ir izšķirošs faktors, kas nodrošinās investīciju piesaisti, neļaus palielināties enerģijas cenām, samazinās oglekļa emisijas un palīdzēs izvairīties no ekstrēmu klimata pārmaiņu radītām sekām." Tieši tāpēc pēdējo divpadsmit mēnešu laikā Apvienotā Karaliste ir cieši sadarbojusies ar saviem Eiropas kolēģiem un uzņēmējiem, lai nodrošinātu, ka 2030. gada plāns nes labvēlīgus rezultātus gan patērētājiem un ekonomikai, gan klimatam. Komisija ir piekritusi mūsu svarīgākajiem argumentiem attiecībā uz to, ka Eiropai ir vajadzīgs
• ambiciozs mērķis klimata jomā, proti, vismaz 40% emisiju samazinājums;
• likumdošana, kas garantē spēcīgāku oglekļa tirgu;
• reformas enerģētikas politikā, kas ļautu valstīm pašām izvēlēties enerģijas avotus, kuri visefektīvāk nodrošina zemas oglekļa emisijas, neparedzot nekādu papildu regulējumu attiecībā uz slānekļa gāzi.
Taču tas ir tikai procesa iesākums. Uzņēmēji un investori mums norāda, ka ir būtiski, lai privātajam sektoram būtu droša pārliecība, ka tagad ir vērts ieguldīt zemu oglekļa emisiju tehnoloģijās un infrastruktūrā, nepalielināt kapitāla izmaksas un radīt tūkstošiem jaunu darbavietu šajā nozarē. Man ir patiess gandarījums par iespēju šajā ziņā sadarboties ar Latvijas valdību, lai tuvākajās nedēļās apspriestu Komisijas priekšlikumus un panāktu vienošanos par visai drosmīgu un reizē saprātīgu un efektīvu plānu 2030.gadam.