Tas nozīmē, ka ar Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu valsts bērnu aprūpē uzsāk jaunu ceļu, īstenojot dažādus alternatīvus un ģimeniskai videi pietuvinātus bērnu aprūpes pakalpojumus. Savukārt valsts budžeta līdzekļu ietvaros paredzēts pārskatīt valsts atbalsta sistēmu. Tādējādi plānots sekmēt audžuģimeņu, viesģimeņu kustību, aizbildnību un citus pasākumus, lai maksimāli samazinātu bērnu skaitu aprūpes institūcijās, vienlaikus tās pārveidojot kā atbalsta centrus.
Paralēli tam, LM plāno pilnveidot audžuģimeņu un aizbildņu mācību programmas, kā arī ieviest adoptētāju apmācības, pārskatīt finansējuma apjomu aizbildņiem un audžuģimenēm tām uzticēto funkciju nodrošināšanai, paredzot, ka pabalsts bērna uzturam nav mazāks par divkāršu minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam neatkarīgi, vai aprūpi nodrošina aizbildnis vai audžuģimene. Tāpat paredzēts pārskatīt atlīdzības apmērus un nosacījumus aizbildnim un audžuģimenei par pienākumu veikšanu. Vienlaikus izvērtēs arī sociālo garantiju nodrošināšanu un nepieciešamību izveidot profesionālo audžuģimeņu institūciju.
Šāda rīcība nepieciešama, jo Latvijā aizvien ir daudz bērnu, kuri uzturas bērnu sociālās aprūpes institūcijās, neskatoties uz to, ka ir palielinājies audžuģimeņu, aizbildņu vai adoptētāju skaits.
Saskaņā ar starptautiskajiem bērnu tiesību standartiem jaunāka vecuma bērnu, t.i., bērnu līdz 3 gadu vecumam, ievietošana aprūpes institūcijās ir uzskatāma par bērnu tiesību pārkāpumu. Līdz ar to, izvēloties ārpusģimenes aprūpes formu, maziem bērniem ir jābūt nodrošinātai aprūpei ģimeniskā vidē (pie aizbildņa, audžuģimenē). 2013.gadā LM izstrādāja Sociālo pakalpojumu attīstības pamatnostādnes 2014. – 2020.gadam, plānojot būtiski samazināt bērnu skaitu institūcijās, primāri vēršot uzmanību uz to, lai bērni līdz trīs gadu vecumam ilgstoši neatrodas bērnu sociālās aprūpes institūcijās.
Krīzes situācijā, piemēram, bērnu izņem no ģimenes un viņam nav iespējams nekavējoties nodrošināt aprūpi pie aizbildņa vai audžuģimenē, bērns vecumā līdz trīs gadu vecumam aprūpes institūcijā varēs uzturēties ne ilgāk par trim mēnešiem, lai novērtētu katra bērna veselības stāvokli un atrastu bērnam vislabāko ārpusģimenes aprūpes nodrošinātāju. LM uzsver, ka tikai izņēmuma gadījumos būs pieļaujama bērnu uzturēšanās aprūpes institūcijā līdz 6 mēnešiem. Līdzīgi arī bērni vecumā no četru gadu vecuma aprūpes institūcijā varēs uzturēties ne ilgāk par 6 mēnešiem (izņēmuma gadījumos būs pieļaujama bērnu uzturēšanās institūcijā līdz vienam gadam), bet bērniem no 15 gadu vecuma pakalpojumu nodrošinās Jauniešu mājā.
Plānots, ka kopumā līdz 2020.gadam vismaz par 60% samazināsies bērnu skaits, kas ir ievietoti un atrodas bērnu sociālās aprūpes institūcijās ilgāk par 3 mēnešiem (vecumā līdz 3 gadiem) vai ilgāk par 6 mēnešiem (vecumā no 4 – 18 gadiem). Tāpat plānots līdzšinējās pašvaldības un citu organizāciju bērnu sociālās aprūpes iestādes pārveidot par daudzfunkcionāliem centriem, kur sabiedrībai viens no pieejamiem pakalpojumiem būtu arī krīzes centrs.
Ņemot vērā, ka atteikšanās no aprūpes sociālās aprūpes centros ir sarežģīts un ilgstošs process, LM plāno izveidot speciālistu komandas, kas izstrādās katras bērnu sociālās aprūpes institūcijas deinstitucionalizācijas jeb sabiedrībā balstītu pakalpojumu plānu. Rezultātā LM apzinās bērnu aprūpes institūcijās esošo bērnu vajadzības, institūcijā un pašvaldībā pieejamos un nepieciešamos resursus, kā arī piedāvās iespēju esošajiem bērnu sociālās aprūpes institūciju darbiniekiem iesaistīties jaunajā bērnu ārpusģimenes aprūpes modelī, u.c.
Lai savlaicīgi nodrošinātu ģimenēm ar bērniem nepieciešamos atbalsta pakalpojumus, iepriekš minētās komandas noskaidros pašvaldību iedzīvotāju vajadzības un tiem nepieciešamos pakalpojumus, nodrošinās to pieejamību daudzfunkcionālajā centrā, kuru veidos uz bērnu aprūpes institūcijas bāzes. Piemēram, šajos pielāgotajos centros nodrošinās bērna pieskatīšanas pakalpojumus, psihologa konsultācijas, dažāda veida atbalsta grupas, atbalsta jeb uzticības personas nepilngadīgām grūtniecēm, jaunajiem vecākiem, cilvēkiem, kuriem trūkst zināšanas bērna audzināšanā, vecākiem, kuri aprūpē bērnu ar invaliditāti, vecākiem ar garīgas vai emocionālas veselības traucējumiem u.c.
Vienlaikus, pieļaujot, ka ne visiem bērniem izdosies atrast aizbildņus un audžuģimenes, un bērns turpinās uzturēties institūcijā, bērnu sociālās aprūpes institūcijas plānots pārveidot, lai tās varētu nodrošināt ģimeniskai videi pietuvinātus pakalpojumus. Lai to īstenotu, ievēros Quality4Children standartus – vienā grupiņā nepārsniedzot kopējo bērnus skaitu - 8 bērni, ievērojot brāļu un māsu nešķiršanas principu, kā arī to, ka vienā institūcijā nevar būt vairāk nekā trīs grupiņas. Tāpat, ja iestādē ir jaunieši vecumā no 15 līdz 18 gadiem, viņiem jābūt nodrošinātai iespējai uzturēties Jauniešu mājā, kurā viņi var apgūt patstāvīgās dzīves uzsākšanai nepieciešamās prasmes.