"Vienkārši saprotu, ka Latvijā kultūrā tāpat kā citās nozarēs cieņā ir Šleseram savulaik pārmestais "astoņkāja princips" – draugu un radu būšana pie lielās valsts siles. Es to nekādi nevaru pieņemt. Pateicoties šim stilam, kultūrvide Latvijā tiek degradēta. Pazūd jēga un sapratne, kas ir kultūra un kam mums tā vajadzīga. Un kāpēc galu galā nodokļu maksātājs par to maksā? Nu sakiet, piemēram, kāpēc Krāslavas pensionārei ir jāmaksā nodoklis, no kura daļa aiziet Operas uzturēšanai?" neizpratni paudis komponists.
Viņš arī paudis pārliecību, ka Latvijā tā dēvētajos repertuāra teātros visa darbība pakļauta tam, lai noslogotu štatu, taču krīzes apstākļos būtu jāmaina domāšana.
"Visi mūsu projekti ir notikuši sadarbībā ar apvienību "Ars nova" – diemžēl bez Kultūrkapitāla fonda vai jebkāda cita valsts atbalsta. Tas ir brīnums, ka krīzes apstākļos viens cilvēks – producente Anda Zadovska – spēj veidot dekorācijas un kostīmus bez naudas un sapulcēt kopīgiem mēģinājumiem aktierus no trim teātriem. Latvijā tā dēvētajos repertuāra teātros visa darbība pakļauta, lai noslogotu štatu. Manā uztverē ideālais variants ir mainīga trupa. Ja neviens nav štatā, nav jādomā, kā tikt vaļā no netalantīga vai strādāt negriboša skatuves mākslinieka," skaidrojis komponists.
Viņaprāt, "krīzes apstākļos būtu jāpamaina domāšana. Šobrīd
dotācijas kultūrai patiesībā ir leiputrija, kam tā īsti uzmanību
neviens nav pievērsis".
"Mums patiesībā ir ļoti daudz radošu resursu, ko neprotam izmantot.
Krīzes laikā uz daudzām lietām vajadzētu paskatīties radikāli
citādi. Tas varbūt atkal skanēs naivi, bet man ir ļoti svarīgi, lai
pēc iespējas vairāk cilvēku nāktu uz izrādēm un koncertiem. Tieši
kultūras pieejamība ir viens no iemesliem, kāpēc cilvēki paliek
mazajā Latvijā un nebrauc prom," minējis Lūsēns.