Mālpils mērs uzskata, ka finanšu sadalījums starp valsti un pašvaldībām ir netaisnīgs, tāpēc visi Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) programmatiskie dokumenti runā par to, ka šai sadales proporcijai būtu jābūt citādākai.
Pašvaldības politiķa skatījumā, būtu labi, ja pašvaldību rīcībā tiktu atstāti nevis 80%, kā patlaban, bet 85% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un viss nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN). Tas, pēc Lielmeža domām, būtu jāieraksta arī likumā, ka tie ir pašvaldības nodokļi. Ar šādu nodokļu bāzi pašvaldības varētu sekmīgāk plānot pilsētu un novadu attīstību, vajadzības gadījumā ņemt kredītus uz pieciem līdz desmit gadiem. LPS saprotot, ka tas nav izdarāms uzreiz, tomēr esot svarīgi, lai pašvaldības zinātu iespējami ilgākam laika posmam savas finansiālās iespējas un to, kādus pakalpojumus ilgtermiņā tās varēs sniegt iedzīvotājiem.
"Finansējuma sadales pamatā ir precīza funkciju sadale. Redzu, ka arī Latvijā ir iespējams pilnveidot funkciju sadali. Pašvaldības, ja būtu attiecīgs finansējums, varētu pārņemt primāro veselības aprūpi, kas kādreiz pašvaldībām bija, bet 1996.gadā to pārņēma valsts. Pašvaldībām varētu pilnībā nodot sociālās aprūpes iestādes, izņemot psihoneiroloģiskās iestādes. Pašvaldības varētu pārņemt daudzas kultūras iestādes, kas patlaban ir valsts pārziņā. Protams, svarīgs ir pašvaldības mērogs. Uzskatu, ka vietējās un reģionālās pašvaldības ar precīzu funkciju sadali ir labs mērogs, lai pilnībā tiktu galā ar pašvaldību funkcijām un daļu valsts funkciju, piemēram, izglītības jomā. Esmu pārliecināts, ka visai izglītībai, izņemot augstāko izglītību, būtu jāatrodas pašvaldību pārziņā. Varētu pārskatīt arī ceļu jautājumu, jo valsts par otrās šķiras ceļiem pietiekami nerūpējas. Pašvaldībām tāpat nākas ieguldīt līdzekļus šo ceļu uzturēšanā. Ir pietiekami daudz iespēju sakārtot pašvaldību un valsts funkcijas un to finansējumu. Nākamajam reģionālās attīstības ministram ir iespēja izvirzīt šādu uzstādījumu un atrast ceļu, kā to realizēt," uzskata Lielmežs.
Lielmežs sūrojās, ka krīzes laikā viss finansējuma smagums esot gūlies uz iedzīvotāju pleciem caur pašvaldību budžetiem. "Pašvaldības krīzes laikā solidāri uzņēmās atbildību kopā ar valsti un konsolidēja savus budžetus. Pašvaldību budžeta izdevumu īpatsvars samazinājās no 31% līdz 25% no valsts kopbudžeta. Tagad, manuprāt, proporcijai būtu jāatgriežas pirmskrīzes proporcijā, bet tas nenotiek. Valdība un Saeima gatavojas samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokļa neapliekamo minimumu, nodokļa atlaides par apgādājamajiem. Tas ir atbalstāmi, bet netaisni būtu, ja tas tiktu darīts tikai uz pašvaldību ieņēmumu bāzes samazinājuma rēķina. Būtu nepieciešams kāds kompensāciju mehānisms pašvaldībām, visvienkāršākais - iedzīvotāju ienākuma pārdale starp valsti un pašvaldībām, jo līdzekļi tāpat tiktu izmantoti pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem," sacīja Mālpils pašvaldības vadītājs.