Māris Sirmais: Dziesmu svētki nav pasākums vienreiz piecos gados, bet process, kas rit dienu no dienas

Autorizēties

Pievienot komentāru

Rādīt labākos

13 komentāri

10. jūnijs, 2013, 11:32

Piederību tautai

Tieši piederību savai tautai spilgtāk izjūtam Dziesmusvētkos. Ar piederību nācijai (=valstij) šodien ne katrs lepojas, nezin kādēļ.

Atbildēt
1
2

10. jūnijs, 2013, 10:09

Mākslinieki !

Var jau tā domāt, diriģenti un vēl kādi pārdesmit profesionāļi. bet ir liela atšķirības - pašdarbības tautas māksla, kustība, dzīves veids un profesionāla māksla visās jomās .tas galīgi nav viens un tas pats un nevajag Dziesmu svētkus padarīt par lielo mākslu - tāda līmeņa tur nav un nekad nebūs. Cik kaitīga bija tā alus glāze, arī vēl liels jautājums. Lai nebūtu pēc lumpeņa - varbūrt skatītājiem uzvalkos un kalasaitēs jāierodas??? Cilvēku attieksme pret apkārtni redzama vēlēšanās. padoms - esiet vienkāršāki un tauta pie jums tieksies (oriģinālteksts, protams labāk skan krievu valodā...)

Atbildēt
2
1

10. jūnijs, 2013, 9:01

???

Bet tomeer, kaapeec neiekljaavaat Raimonda Paula Manai dzimtenei, kurai psrs laikos, bija cauri saskataams patriotisma zemteksts??!

Atbildēt
4
0

10. jūnijs, 2013, 8:16

tas neliedz dažiem(apm.20)

pamatīgi nopelnīt.

Atbildēt
2
0

9. jūnijs, 2013, 23:41

lasītājs

Dziesmu svētķi ir latviešu tautas tapšanas un vienotības simbols un akts vienlaikus. ja citādi nevaram vienoties, tad dziesma ir mūsu vienotāja. tā balstās tautas folklorā un ir kolektīvās apziņas nesēja. Tālāk arī darba, ekonomikas un mūsu vietas pasaulē apliecinājms. Cik daudziem, daudziem tas šobrīd vēl nav skaidrs un saprotams...Nekāda nauda, nekāda vara pati par sevi te nelīdz .

Atbildēt
1
1

9. jūnijs, 2013, 13:06

Jautājums

Vēlos zināt kā Valsts un Pašvaldības politika un ekonomiski faktori iespaidos š.ģ Dziesmu svētkus?

Atbildēt
4
0

8. jūnijs, 2013, 22:53

Brrr

Pārlieku centība aptumšo prātu!

Atbildēt
4
1

8. jūnijs, 2013, 17:00

alkatīgais sirmis

Kamēr lauku diriģenti saņem nožēlojamus grašus, tikmēr tādi "mākslinieki" saņem honorāros tūkstošus. par ko? par diženas mākslas radīšanu? sviests....! Tā kā tā ir mūsu, nodokļu naudu, būtu labi publicēt visus diriģentu un organizatoru honorārus. Tas ir ārkārtīgi cūcīgi...

Atbildēt
10
9

8. jūnijs, 2013, 15:38

Tres

Man tas šķiet, varētu pat teikt, bīstami, izcelt Dziesmu svētkus kā nu jau palikušos vienīgos īstos latviešu svētkus. Ir taču 18.novembris, Ziemassvētki, Jāņi. Tas nekas, ka visi tad neuzliek skaistos tautiskos vainadziņus un nepiepin garās dejotāju bizes (tagad gan laikam vairs liekās bizes nav modē). Bet vienalga - lai Dziesmu svētki izdodas un lai laba veselība visiem diriģentiem!

Atbildēt
9
0

8. jūnijs, 2013, 13:42

Andrejs

Gaismas pils iraid viens riktīgs sviesc...!!! Vītloa mūzika ir ļoti super - ar ievadu, izstrādājumu un lielisku kulmināciju! Bet vārdi.... vai dziedoņi ir paši kādreiz padomājuši - ko viņi dzied......? Vai gadījumā nav kā Pavlova eksperimentā ar suni - iededz gaismu, a suņam siekala tek. Latviec izdzird Gaismas piles pirmās taktis, pirmos vārdus - Kurland, Gottes Land, BRĪVAS (nu jā!!!) tautas auklētāj! - un latvim saceļas spalva! JO - ar šo dziesmu iekodētas atmiņas - asociācijas ar Pirmo brīvo Latvi, dziesmas noņemšana no repert 1985. - padomju laika pretestības simbols utpr. Tālākais teksts ir viena gauduļošana ar haluciogēna tvana pārņemtu izskaņu..... Sorī, veči, es tur neko svētu nesaskatu.........

Atbildēt
3
9

8. jūnijs, 2013, 13:31

Patiesība

Kolonizācija noris pilnā sparā!! Drīz latvieši dzīvos rezervātos kā indiāņi.... Tāpēc priecasimies, kamēr vēl varam!

Atbildēt
6
1

8. jūnijs, 2013, 19:14

Arī patiesība:

Latviskums un 'kristietība' ir saderīgi jēdzieni!!!! Visos pirmajos latviešu Dziesmu svētkos garīgā mūzika - kristīgā mūzika veidoja PUSI no repertuāra! Bet vispār pirmo - vairāku koru sadziedāšanos => organizēja Dikļos 1864. gadā mācītājs Juris Neikens! Tās ir saknes - latviskās un kristīgās - no kurām izaugusi mūsu kultūra!

8. jūnijs, 2013, 19:13

Arī patiesība:

Latviskums un 'krietietība' ir saderīgi jēdzieni!!!! Visos pirmajos latviešu Dziesmu svētkos garīgā mūzika - kristīgā mūzika veidoja PUSI no repertuāra! Bet vispār pirmo - vairāku koru sadziedāšanos => organizēja Dikļos 1864. gadā mācītājs Juris Neikens! Tās ir saknes - latviskās un kristīgās - no kurām izaugusi mūsu kultūra!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!