Lai panāktu lūzumu negatīvajā statistikā un vēža pacientu dzīvildze pagarinātos, vienlaikus ar onkoloģisko pacientu aprūpes sistēmas pilnveidošanu ir jānodrošina mūsdienīgu medikamentu plašāka pieejamība vēža slimniekiem, jo īpaši uzlabojot zāļu pieejamību pacientiem ar retiem audzējiem.
Lielāka saslimstība, lielāka mirstība
Labākas diagnostikas iespējas, efektīvākas un pieejamākas ārstniecības metodes, neapšaubāmi, veicina pozitīvu tendenci – ļaundabīgo audzēju ārstēšana aizvien vairāk līdzinās citu hronisku neinfekcijas slimību ārstēšanai kā diabēts, astma vai tml., un to vairs neuzskatām par nolemti smagu un neārstējamu slimību.
Latvijā kopumā ar vēzi slimo vairāk kā 70 000 cilvēku, liecina Vēža reģistra dati. Pēdējos desmit gados, 2003. -2013.gadā, ar ļaundabīgiem audzējiem saslimušo skaits Latvijā palielinājies par 23,2% jeb vidēji par 2 - 2,5% ik gadu, kas atbilst attīstīto Eiropas valstu rādītājiem. Taču mirušo skaits no ļaundabīgiem audzējiem audzis par 11,14% un kopumā mirstības rādītāji vēža pacientu vidū Latvijā ir vidēji divas reizes augstāki nekā Eiropas valstīs. Iemesls tam ir joprojām augstais novēloti III un IV stadijā atklātais vēža gadījumu īpatsvars, kas ir tuvu 40%. Salīdzinoši, Eiropas valstīs novēloti vēzi atklāj ap 10% pacientu.
Protams, daļa vaina jāuzņemas pašiem pacientiem, kam bieži nerūp sava veselība. Taču, runājot ar slimniekiem, nereti jādzird izmisuma pilni stāsti, ka novēlotā ierašanās pie ārsta saistīta ar sistēmas nepilnībām – rindām uz izmeklējumiem diagnostikas veikšanai, rindām pie onkologa u.tml. Tik mazā valstī kā Latvija, koncentrējot vēža ārstēšanu četros galvenajos centros – P.Stradiņa slimnīcā un Onkoloģijas centrā, Daugavpils un Liepājas slimnīcās, kas spēj to kvalitatīvi un profesionāli, – neviens vēža pacients nedrīkstētu palikt bez savlaicīgas un efektīvas ārstēšanas.
Latvija netiek līdzi
Būtiska problēma, kas apgrūtina onkoloģisko pacientu ārstēšanu, ir ierobežotā pieeja mūsdienīgiem medikamentiem, kas netiek iekļauti valsts kompensējamo zāļu sistēmā. Pēdējos desmit gados pasaulē panākumus gūst jauna pieeja vēža ārstēšanā – mērķterapija, kuras efektivitāte pierādīta daudzos klīniskos pētījumos. Šī novatoriskā metode darbojas šūnu līmenī un, atšķirībā no citām ārstēšanas metodēm, iznīcina tikai vēža šūnas, bloķējot to augšanu un dalīšanos, pārējās atstājot neskartas. Mērķterapijair mazākas ārstēšanas blaknes, pacients labāk jūtas un dzīvo kvalitatīvāku, pilnvērtīgāku dzīvi.
Ir gandarījums, ka no šī gada aprīļa ir stājušās spēkā izmaiņas kompensējamo zāļu sarakstā, kas nodrošina iespēju mērķterapiju plašāk izmantot, piemēram, krūts vēža pacientēm dažādās slimības stadijās gan pirms operācijas, gan pēc operācijas, gan pacientēm ar progresējošu slimību. Taču vienlaikus jāatzīst, ka gaidītās izmaiņas, apmaksājot ārstēšanu ar Herceptīnu, ir skriešana līdzi aizejošam vilcienam, jo daudzās pasaules valstīs šī medikamenta vietā kā standarterapiju lieto jau vēl jaunākas un efektīvākas zāles, kas palielina pacientu dzīvildzes rādītājus. Daudz labākā situācijā ar mūsdienīgu medikamentu pieejamību ir vēža pacienti tepat kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā, kā arī salīdzinoši trūcīgākās valstīs kā Bulgārija, Rumānija u.c.
Diskriminē pacientus ar retiem audzējiem
Īpaši kritiska situācija nodrošinājumā ar jaunākās paaudzes medikamentiem ir pacientiem ar retas lokalizācijas audzējiem, kuriem faktiskie ir liegta iespēja saņemt valsts apmaksātu specifisku terapiju. Tas saistīts ar izmaiņām Ministru kabineta noteikumos Nr. 899, kas maina zāļu kompensācijas kārtību, specifiskas un efektīvas terapijas vietā piedāvājot standarta terapiju, kas nedod rezultātus.
Protams, neviens jaunākās paaudzes medikaments nav lēts un valstij rada izmaksas, taču Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, kas tiecas sasniegt attīstīto valstu dzīves līmeni, un arī vēža slimniekiem ir jābūt iespējai saņemt daudz maz līdzvērtīgu ārstēšanu tai, kas pieejama Eiropā, nevis ārstēties ar metodēm, ko Eiropā vairs neizmanto.