Meisītis: Reitingi nav vienīgais

Pēc būtības mūsu funkcija ir būt NEPLP padomdevējam. Tātad mēs neesam cita institūcija kā vien tie, kas atspoguļo labākajā versijā sabiedrības viedokli par tiem jautājumiem, kas ir NEPLP kompetencē. Un dod atgriezenisko saiti par tiem jautājumiem, kurus faktiski piesaka NEPLP. Pirmais mūsu darba posms bija lielā mērā saistīts ar NEPLP izstrādātā vienotā sabiedriskā medija koncepciju. Sabiedriski konsultatīvajai padomei vispirms vajadzēja noformulēt viedokli, vai šī koncepcija ir atbalstāma vai nav, un tad varbūt tālāk skatīties detaļās. Tomēr stāsts ir beidzies ar to, ka vienošanās par vienotā sabiedriskā medija koncepciju valdībā netika panākta. Šī koncepcija ir atlikta tālākai skatīšanai uz rudeni. Un viena no versijām ir tāda, ka pie tā darba ķersies Saeimas Cilvēktiesību komisijas izveidota apakškomisija, kura vētītu iespējas virzīt šo koncepciju tālāk vai modificēt to. Lielā mērā tā problēma šodien ir izveidojusies tāda, ko atzina arī NEPLP, ka tai nav īsti plāna B. Neapstiprinot vai nesākot īstenot šo vienotā medija koncepciju, nav īsti tāda skaidra plāna, kā turpināt alternatīvi attīstīt sabiedriskos medijus, proti, sabiedrisko televīziju un sabiedrisko radio.Kas ir būtiskākais Latvijas Radio koncepcijā?Ir skaidrs, ka sabiedriskajam radio ir jāizdara divas būtiskas lietas kā sabiedriskajam medijam. Viens - ir jābūt lielajam mērķim, kā vārdā sabiedriskais radio strādā, ar kādu vīziju un misiju tas darbojas. Otrs - ka sabiedriskā medija lomai ir jābūt ne tikai informējošai, notikumus atspoguļojošai un reaģējošai, bet arī proaktīvai, izvirzot sabiedrībā aktuālas un svarīgas tēmas - kaut kādas tēmas apkopojot visa gada laikā. Specifisks jautājums bija par Latvijas Radio piekto kanālu, kas ir jauniešu kanāls. Par to tika panākts kopsaucējs, ka ideja, ka sabiedriskajam medijam ir jācenšas sasniegt arī tā auditorija, kas ir padsmit gadiem līdz trīsdesmit un plus gadiem, un ka šo auditoriju Latvijas Radio pietiekamā mērā nesasniedz.Vai šis princips, ko jūs īpaši uzsvērāt, šie izmērāmie rezultāti, nav tomēr pretrunā ar satura kvalitātes principu? Raidījumam par Latvijas vēsturi parasti nebūs tāda TNS rādītāja kā labi uztaisītam vieglas izklaides raidījumam ar šova elementiem, vai ne?Tā ir pilnīga taisnība. Bet šeit ir būtiski uzsvērt, ka reitingi nebūt nav vienīgais mērījumu instruments, kā var mērīt sabiedriskā medija darba kvalitāti. Ir tādi mērījumi kā medija uzticamība, ko mēra arī pēc pētījumiem. Medija citējamība. Medija reputācija. Ir jābūt saprotamam, kādi mērījumi ir šodien un uz ko Latvijas Radio vadība un kolektīvs orientējas, kādu līmeni viņi grib sasniegt reputācijā, citējamībā vai uzticībā.Visu interviju lasiet piektdienas Dienā!