Raidījums, kurš pretendē uz darbību pētnieciskās žurnālistikas lauciņā, nezin kāpēc pārmijus lieto jēdzienus ”dzīvnieku tiesības” un ”labturība”. Taču tās ir ļoti, ļoti dažādas lietas! Šoreiz gan būs lieki vainot žurnālistus, jo interese un zināšanas par cilvēku un dzīvnieku attiecību ētikas jautājumiem un dilemmām mūsu valstī atrodas tikai sākumstadijā. Tāpēc arī turpinām jaukties un putroties, nesaprotot, ka plašāks būris vēl nebūt nenozīmē dzīvnieku tiesību atzīšanu.
Holokaustā tika iznīcināti seši miljoni ebreju, liela daļa gāzes kamerās. Cilvēce to uztvēra kā traģēdiju, solījās laboties un neko tādu turpmāk nepieļaut (kā mums ar to ir veicies, tas jau ir cits jautājums). Vai mēs maz zinām, cik ūdeļu kaut vai tikai Latvijā katru gadu iet bojā līdzīgā veidā? Tas, lūk mūs neuztrauc. Aušvice dzīvniekiem var mierīgi pastāvēt arī turpmāk – un tas būs saskaņā gan ar mūsu sirdsapziņu, gan arī ar Eiropas Savienības normām (tos pāris centimetrus būru izmēriem mēs pielāgosim).
Zvēraudzētavu industrijas fundaments ir uzskats, ka dzīvniekiem nav un nevar būt tiesību. Dzīvnieki ir tikai un vienīgi instruments, kurš kalpo komercinteresēm – šajā gadījumā kažoku ražošanai. Dzīvnieku tiesību diskursā šāda dzīvnieku izmantošana tiek uzskatīta par amorālu un nepieļaujamu.
Toms Rīgens, filozofs un dzīvnieku tiesību aizstāvis, norāda, ka netaisnīgas institūcijas nevar uzlabot, tās sakopjot. Tās ir jālikvidē. Vai jūs varat iedomāties piedāvājumu uzlabot apstākļus nacistu koncentrācijas nometnē kā risinājumu holokaustam?
Taču raidījumā Nekā Personīga tiek stāstīts par līdzīgu piedāvājumu. Lūk, Gaujas audzētava iepērkot lielākus krātiņus ūdelēm! Cik jauki un mīļi. Zvēriņi tagad varēs vairāk izkustēties. Tīrākais altruisms no saimnieku puses – tā varētu šķist... Tomēr patiesība ir daudz ciniskāka. Ieguldījumi šādos būros ir izdevīgi biznesam, jo kažokādas varēs pārdot ar īpašu sertifikātu, kurš garantē, ka dzīvnieki ir audzēti labos apstākļos.
Šeit ir runa tikai un vienīgi par labturības pieeju, kas turklāt ir pamatīgi komercializēta.
Arī piemērošanās Eiropas Savienības normām un nacionālās likumdošanas ievērošana ir tikai butaforija. Nacists Francs Štangls, kurš tika notiesāts par līdzdalību 900 000 cilvēku nogalināšanā, arī pildīja likumus un pavēles – un ar to vēlāk mēģināja attaisnot savu rīcību.
Plašākas un tīrākas telpas nevarēja būt risinājums Aušvicei. Tāpat arī lielāki un tīrāki būri nav risinājums zvēraudzētavām. Risinājums, kā norāda iepriekšminētais Rīgens, ir tukši būri.
Kamēr mēs to nesapratīsim, uz jebkuriem nopietniem iebildumiem kažokzvēru audzētāji varēs atbildēt: ”Nekā personīga. Tas ir tikai likumīgs bizness.” Un dzīvnieku Aušvice varēs turpināties.