Pagājušajā nedēļā Ministru kabinetā notika sanāksme par ēnu ekonomikas apkarošanas plāna izstrādi un īstenošanu turpmākajos gados. To, ka ēnu ekonomiku ir nepieciešams mazināt, Latvijas Darba devēju konfederācija un tās pārstāvētās nozares un uzņēmumi ir uzsvēruši vienmēr. Ēnu ekonomika nenoliedzami kropļo godīgu konkurenci un nostāda neizdevīgākā situācijā gan tirgus attiecībās, gan arī valsts iepirkumos tos uzņēmumus, kas godprātīgi ne tikai pilda visas obligātās saistības (nodokļu nomaksa, darba aizsardzības prasības un citi obligātie nosacījumi), bet īsteno arī papildu aktivitātes, ko likums neprasa. Piemēram, īpašas motivācijas vai veselīga dzīvesveida programmas darbiniekiem, atbalstu sociāli mazaizsargātām grupām, savu biznesa partneru izglītošanu u.c.
Tomēr no valsts puses šādu uzņēmumu pozitīvais devums sabiedrībai un tautsaimniecībai kopumā nav pietiekami novērtēts, un ēnu ekonomikas apkarošanas plānu izstrāde un īstenošana nereti, izskatās kā šāviens ar lielgabalu pa zvirbuļiem, radot papildu administratīvo slogu un sarežģījumus visiem. To jau esam pieredzējuši, piemēram, valdes locekļu privātās atbildības noteikšanā vai mikrouzņēmumu nodokļa sarežģīšanā. Rezultātā – uz atsevišķu problēmjautājumu risināšanas rēķina visa sistēma kļūst smagāka un sarežģītāk izmantojama. Tai skaitā tiem, kas ir godprātīgi.
Gadu gaitā strādājot ar visdažādāko nozaru, mēroga un reģionālās piederības uzņēmumiem, skaidri redzu – tā daļa ēnu ekonomikas spēlētāju, kas to dara patiešām ļaunprātīgi, ir ļoti neliela. Kontrabandas preces ir izteiktākā kategorija, kur var runāt par apzināti kaitniecisku "biznesa modeli". Taču lielākā daļa citu uzņēmumu, kas nav izpildījuši kādas saistības pret valsti, visbiežāk to nedara ļaunprātīgi, bet gan – izdzīvošanas dēļ. Tāpēc ēnu ekonomikas apkarošanā pirmais un galvenais jautājums, kas valdībai pašai sev un ekspertiem jāuzdod, ir – kādēļ uzņēmumi tā rīkojas?
Atbilde slēpjas nodokļu politikā un to administrēšanā. Vienmēr esmu uzsvērusi, ka vislabākais risinājums, kas novērstu gan lielu daļu ēnu ekonomikas, gan veicinātu līdzekļu ieplūšanu valsts budžetā, ir vienkārša, skaidra, saprotama nodokļu sistēma – bez īpašiem izņēmumiem, sarežģījumiem, administratīvā sloga. Turklāt – samērīga nodokļu sistēma!
Piemēram, darba nodokļi. Lai samaksātu vienam darbiniekam "uz rokas", teiksim, 700 eiro algu mēnesī, darba devējam šajā mēnesī jāspēj nopelnīt vismaz 1260 eiro. Vienkāršoti rēķinot – ja darba devējam ir 10 darbinieku ar šādu atalgojumu, tas nozīmē, ka mēnesī jānopelna vismaz 12 600 eiro, - tikai algām. Nerunājot par to, ka uzņēmumam, visticamāk, nepieciešami resursi attīstībai, mārketingam, jaunu tirgu apguvei un citām biznesa pastāvēšanai nepieciešamām lietām. Ikviens eiro ir kritiski svarīgs. Tā vietā pēdējās nedēļās izskanējis, ka varētu tikt nepildīts jau pieņemtais likums par iedzīvotāju ienākuma nodokļa mazināšanu…
Rēķinot mehāniski un mēģinot šodien no uzņēmumiem paņemt vairāk, ir liels risks, ka ēnu ekonomikas apkarošanas plāns var kļūt par uzņēmējdarbības apkarošanas plānu, jo ikvienā biznesā ir robeža, kad uzturēt darba vietas un turpināt biznesu (vismaz šeit, Latvijā) kļūst neizdevīgi. Diez vai gribam tādu brīdi piedzīvot.
Ēnu ekonomikas apkarošanas plāns šovasar top. Latvijas Darba devēju konfederācija tā tapšanā aktīvi iesaistīsies, lai kopīgiem spēkiem panāktu, ka plāns patiešām palīdz sasniegt rezultātu, bet pa ceļam – neiznīcināt godprātīgo biznesu.