Runājot par pašreizējo situāciju bēgļu jautājumā, Muižnieks aģentūrai LETA sacīja, ka šī nav bēgļu, vai migrācijas krīze, bet gan politiskā krīze Eiropā. "Ja runā ar vāciešiem vai Francijā dzīvojošajiem, kur pašlaik esmu valsts vizītē, viņi nerunā par krīzi. Viņi saka, ka ar šo jautājumu mēs tiksim galā," sacīja komisārs, kurš uzskata, ka pašreizējā migrācijas un bēgļu politikas sistēma brūk un nav redzams, kas nāks tās vietā.
Tāpat viņš uzsvēra, ka Latvija ir līdzdalīga Eiropas sistēmā, jo valsts ir daļa no Šengenas zonas, kā arī piedalās Dublinas sistēmā. "Es gan vairākus gadus esmu sacījis, ka šī sistēma ir netaisnīga pret tām valstīm, kas visvairāk eksponēta uz migrācijas spiedienu, īpaši Grieķija, Itālija, Malta, kā arī citas, tostarp Bulgārija un Ungārija," sacīja Muižnieks. Viņš skaidroja, ka tas šajās valstīs rada cilvēktiesību pārkāpumus, jo "viņi netiek galā ar esošo spiedienu".
Muižnieks arī pauda uzskatu, ka vienīgais veids, kā risināt pašreizējo situāciju, ir izmantot sadarbību un solidaritāti. Viņa redzējumā Latvija līdz šim gan ir izrādījusi kūtru gan sadarbību, gan solidaritāti. "Turklāt programmas, kas balstās uz brīvprātību, nedarbojas. Es neredzu citu metodi kā obligātumu bēgļu uzņemšanā, vismaz daļiņu," atzina komisārs.
"Savos vairāk nekā trīs gados komisāra amatā esmu aplūkojis migrācijas un bēgļu jautājumus vairākās valstīs. Visur esam norādījuši uz trūkumiem. Tāpat esmu mēģinājis celt trauksmi par Sīrijas bēgļu stāvokli Turcijā, kur cilvēki ir smagā situācijā," sacīja Muižnieks, uzsverot, ka nepieciešamas kardinālas izmaiņas Eiropas politikā kopumā. "Sīrijas krīze nekur nepazudīs, cilvēki meklēs aizsardzību," viņš sacīja.
Muižnieks sarunā ar aģentūru LETA arī iepriekš norādīja, ka no Latvijas politiķiem vēlas sagaidīt skaidru vēstījumu un gatavību izstrādāt nepieciešamu politiku. "Jābūt skaidrībai arī par līdzekļiem, cik tiks izlietots arī jau pieminētajai valodu mācīšanai. Ir jābūt skaidrībai arī par to, kā mēs šos cilvēkus vispār uzņemsim, jo līdz šim šāda redzējuma nav bijis," uzsvēra komisārs. Viņš arī norādīja, ka Latvijā ir daudz pētnieku un nevalstisko organizāciju, kas šajā jomā strādājušas gadiem, līdz ar to pastāv skaidras un ļoti labas iestrādes. "Taču no politiķiem neseko skaidras vīzijas - ko mēs darīsim, lai nomierinātu sabiedrību. Tā pašlaik neredz, ka mums ir plāns," sacīja Muižnieks.
"Nedomāju, ka esam tik nabagi un vāji, lai neuzņemtu pāris simtu cilvēku. Ja skatāmies situāciju citviet, uz cipariem Vācijā un Zviedrijā, kā arī citās valstīs, viņi spēj tikt galā. Nedomāju, ka mēs tiešām esam tik nespējīgi uzņemt cilvēkus, kas bēg no kara un represijām. Mums ir jāļauj viņiem uzsākt jaunu dzīvi," sacīja Muižnieks. "Man ir lielāka ticība Latvijai," viņš atzina.