Krievijas Konstitucionālā tiesa ceturtdien nolēma, ka Krievijai nav jāizmaksā kompensācija Jukos akcionāriem nepilnu divu miljardu eiro apmērā, lai gan iepriekš Krievijai šo summu lika izmaksāt Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT).
"Krievijas Federācijas Konstitucionālā tiesas vakardienas lēmumam Jukos lietā būs tālejošas sekas attiecībā uz cilvēktiesību aizsardzību Krievijā un citviet Eiropā. ECT sprieduma izpildes novēršana vājina personu un kompāniju aizsardzību pret iespējamiem valsts pārkāpumiem," teikts komisāra biroja izplatītajā paziņojumā.
"Tas arī apdraud Eiropas Cilvēktiesību konvencijas sistēmas viengabalainību un likumību, jo sūta signālus, ka pēc iegribas var necienīt demokrātijas, cilvēktiesību un likuma varas standartus, par kuriem valsts parakstās, pievienojoties Eiropas Padomei," norādīja Muižnieks. "Tāpēc es aicinu Krievijas valdību un parlamentu grozīt federālo likumu, kas dod Krievijas Federācijas Konstitucionālajai tiesai varu liegt Strasbūras tiesas spriedumu izpildi."
Kā ceturtdien nosprieda Krievijas Konstitucionālā tiesa, ECT spriedums par kompensācijas izmaksu ir pretrunā Krievijas konstitūcijai. Spriedumā teikts, ka lielas summas izmaksa akcionāriem, kas izvairījās no nodokļu nomaksas, ir pretrunā konstitucionālajiem vienlīdzības un godīguma principiem.
2014.gada jūlijā ECT nolēma, ka Krievijai ir jāmaksā bijušajiem naftas kompānijas Jukos akcionāriem gandrīz 1,9 miljardi eiro, uzskatot par nepamatotiem jaunās tūkstošgades sākumā Jukos noteiktos sodus par nodokļu normu pārkāpumiem. Savukārt Krievijas Konstitucionālā tiesa savā lēmumā norādīja, ka kompānijas izvairīšanās no nodokļu nomaksas "apdraudēja tiesisku demokrātiskas sociālās valsts principus" un tai bija jāstrādā iedarbīgāk.
Krievija kompensāciju var izmaksāt tikai atsevišķiem bijušajiem Jukos akcionāriem, kas cietuši no kompānijas vadības rīcības, un kompensācijas izmaksa būtu tikai un vienīgi labās gribas izrādīšana, secināja Konstitucionālā tiesa.
Krievijas Tieslietu ministrija, kas ierosināja lietas izskatīšanu Konstitucionālajā tiesā, paudusi apmierinātību ar šādu lēmumu, lai gan vienlaikus tā solīja ļaunprātīgi neizmantot šo mehānismu attiecībā uz citiem ECT lēmumiem.
Savukārt Krievijas pārstāvis ECT paziņoja, ka atteikums izpildīt ECT lēmumu neradīs zaudējumus valsts īpašumam, jo ECT praksē nav pieņemta aktīvu arestēšana.
2015.gada jūlijā Krievijas Konstitucionālā tiesa nolēma, ka Krievijas likumiem ir priekšroka attiecībā pret ECT lēmumiem.
ECT lika Krievijas valstij atmaksāt Jukos akcionāriem 1,86 miljardus eiro, kas ietver sodu par nodokļu nesamaksāšanu, kas bija noteikts 2000.un 2001.gadā, ka arī atdot daļu no 7% nodevas, kas bija noteikta, saucot JUKOS valdi pie atbildības par pārkāpumiem, kas saistīti ar nodokļiem.
Jukos reiz bija lielāka Krievijas naftas kompānija, bet sabruka, kad 2003.gadā tika aizturēts tās vadītājs Mihails Hodorkovskis. Neilgi pirms tam Krievijas prezidents Vladimirs Putins bija brīdinājis pieaugošo oligarhu slāni neiejaukties politikā.
zvirbulēns
Jubalts
Secinājums