Imigrācijas likuma grozījumi nosaka, ka Latvijā nav tiesīgs ieceļot un uzturēties ārzemnieks, kurš saskaņā ar šā likuma noteikumiem iekļauts to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta, vai par kuru iekļauts ziņojums Šengenas informācijas sistēmā, lai liegtu ārzemnieka ieceļošanu un uzturēšanos Šengenas līguma dalībvalstu teritorijā. Ministru kabinetam būs tiesības noteikt Imigrācijas likumā minētos gadījumus, uz kuru pamata termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana tiks apturēta noteiktu trešo valstu pilsoņiem. Šādu lēmumu Ministru kabinets varēs pieņemt valsts apdraudējuma novēršanas un pārvarēšanas nolūkā, un šāds lēmums tiks pieņemts, pamatojoties uz kompetentu iestāžu sniegto informāciju. Kompetentā valsts iestāde ir Drošības policija, Satversmes aizsardzības birojs, Valsts policija vai attiecīgas kompetences iestāde ārvalstīs. Likumprojekta mērķis ir nacionālās drošības aizsardzība.
Nacionālās drošības garantēšana ir valsts pamatpienākums. Latvijā pastāv potenciāli militārie, ārvalstu izlūkošanas un drošības dienestu, sašķeltas pilsoniskās sabiedrības, ekonomisko interešu, ekstrēmistiski un radikāli orientēto organizāciju, starptautiskā terorisma, kā arī informācijas tehnoloģiju apdraudējumu radītie riski. Kā ir norādījusi Drošības policija, uzturēšanās atļaujas saņēmušie ārvalstnieki var iesaistīties dažādu pret Latvijas valsts drošību vērstu aktivitāšu finansēšanā. Tādējādi likumprojekta mērķis ir nepieciešamības gadījumā ierobežot termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu konkrētām personu grupām no noteiktām trešajām valstīm, lai veicinātu Latvijas nacionālās drošības aizsardzību, nacionālas un vienotas valsts attīstību un nodrošinātu sabiedrības drošību.
NA lūdz valdību aizsargāt Latviju un apturēt uzturēšanās atļauju tirgošanu Krievijas pilsoņiem. "Situācijā, kad kaimiņos atrodas agresīva un labi bruņota lielvalsts, tirgot tās pilsoņiem uzturēšanās atļaujas nozīmē vienaldzību pret valsts likteni," NA viedokli uzsver Gaidis Bērziņš. NA cer uz valdības skaidro un reālo redzējumu par uzturēšanās atļauju ierobežojuma likumiskā ietvara nepieciešamību, galvenokārt, lai garantētu valstī drošību.
"Mēs visi redzam, kādā situācijā agresīvo Krievijas nolūku dēļ ir nonākusi Eiropas Savienības kaimiņvalsts Ukraina, tās miermīlīgie iedzīvotāji, kuri vēlējās runāt savā valodā, uzturēt savu kultūru un attīstīt savu valsti, atbilstoši civilizētiem Eiropas standartiem. Ukrainā ieradās Krievijas bruņotas vienības, lai it kā aizsargātu tur dzīvojošos krievus. Kādēļ mēs neievērojam acīmredzamu analoģiju, to veicinām, izsniedzot uzturēšanās atļaujas mūsu valstī mums, iespējams, nedraudzīgām personām?" cerībā uz valdības stingru nostāju aizliegt tirgot uzturēšanās atļaujas pauž NA līdzpriekšsēdētājs un TM parlamentārais sekretārs Gaidis Bērziņš.
Gaidis Bērziņš norāda, ka Latvija pārkāptu cilvēktiesības, ja nerūpētos par savu drošību: "Latvija kā suverēna valsts ir tiesīga noteikt nepieciešamos valsts drošības nodrošināšanas pasākumus. Kā vairākkārtīgi savos nolēmumos ir norādījusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa, Eiropas Cilvēktiesību konvencija negarantē tiesības ārvalstniekam ieceļot vai uzturēties noteiktā valstī vai netikt no tās izraidītam, un dalībvalstīm saskaņā ar vispāratzītu starptautisko tiesību principu ir tiesības kontrolēt to personu, kas nav šīs valsts pilsoņi, ieceļošanu un uzturēšanos valstī, kā arī izraidīšanu no tās."