Mēs veicām aptauju, kas parāda, ka pacientu dzīve nav kļuvusi lētāka, bet ir kļuvusi neskaidrāka, piemēram, 30% pacientu minējuši, ka ārsts nezināja, kādu konkrēti medikamentu pacients saņems aptiekā un nespēja izskaidrot tā lietošanu. Savukārt, 8% pacientu ir nomainīta terapija. 38% pacientu minējuši, ka ārsts kā labākas ieteicis citas zāles, kuras netiek kompensētas, un pacientam tās ir jāiegādājas par savu naudu. 14% pacientu uzrādīja, ka esot bijuši spiesti atkārtoti vērsties pie ārsta, lai saņemtu recepti, jo konkrētā medikamenta nav bijis aptiekā vai arī ārsts bija pēkšņi izrakstījis vispārējā ķīmiskā nosaukuma recepti, kaut arī pacients pirms tam jau ilgstoši bija lietojis kādu konkrētu medikamentu. No visiem aptaujātajiem tikai 8% pacientu izjūt zāļu cenu krišanos. Šie ir tikai daži dati, kas ilustrē pacientu situāciju.
1. jūlijā pacientus gaida vēl viens «pārsteigums». Tie pacienti, kuri lieto zāles, par kurām līdz šim bija panākta vienošanās starp ministriju un farmācijas kompānijām par daļēju pacienta līdzmaksājuma samazināšanu, drīzumā par zālēm piemaksās paprāvu summiņu. Jā, tas attiecas uz jaunās paaudzes zālēm. Jā, var jau teikt, lai lieto lētākās.
Pasaulē katru dienu tiek izgudroti jauni medikamenti, kas daudzas slimības var ne tikai apārstēt, bet arī izārstēt. Latvijas pacientiem šie medikamenti ne vienmēr ir pieejami. Lai risinātu šo sāpīgo jautājumu, kā dabūt tās zāles, kas patiešām ir ļoti vajadzīgas, pagājušajā gadā Latvijā valdība ieviesa visām pusēm ērtu sadarbības modeli, proti, par vairākiem inovatīvajiem un pacientiem ļoti nepieciešamajiem medikamentiem piemaksāja ne tikai valsts, bet arī tās farmācijas kompānijas, kas šīs zāles ražo. Tā pacients dabūja sev vajadzīgās zāles ar salīdzinoši nelielu līdzmaksājumu, kuru iegādē piesaistīti divi maksātāji - valsts un farmācijas nozare.
Ko šīs sistēmas mainīšana nozīmē pacientiem - gan jaunajiem, gan arī t. s. vecajiem? Atbilde ir pavisam vienkārša - viss paša sirdzēja rokās: maksāt augstāku līdzmaksājumu vai mainīt zāles. Izmainoties kārtībai, šīs dilemmas priekšā būs vairāk nekā 130 tūkstoši pacientu, kam ir tādas diagnozes kā diabēts, osteoporoze, glaukoma, onkoloģiskās slimības, parkinsonisms un vēl daudzas citas. Daži līdzmaksājumi, skatoties pēc Latvijas vidējiem ienākumiem, kļūs pat ļoti augsti, piemēram, Parkinsona slimniekiem, lietojot attiecīgos medikamentus, var nākties piemaksāt līdz 54 latiem mēnesī, savukārt dažām onkoloģijas diagnozēm tas var sasniegt pat 238 latus mēnesī.
Jāsaprot, ka pacientam tablete nav tikai cena, bet tā ir uzticēšanās ārstam, ticība medikamentam, pieradums, kas saistīts ar lietošanas biežumu. Šeit nav vietas runai par kādu kaprīzi vai to, ka kādam būtu grūti mainīt ieradumus. Inovatīvo medikamentu pieejamībai ir tieša saistīta ar valsts iedzīvotāju dzīves ilgumu un dzīves kvalitāti. Piemēram, nieru pacientiem, kas, pateicoties esošajai sistēmai, lieto inovatīvus medikamentus, ārsts jāapmeklē reizi trīs mēnešos, bet, pārejot uz references medikamentiem, tas būs jādara katru mēnesi.
Līdz 1. jūlijam vēl ir laiks, mēs ļoti ceram, ka Veselības ministrija atradīs risinājumu un pacientiem nebūs par vēl vienu problēmu vairāk.