“Runas par drošības apsvērumiem - tā ir vairāk kā aizbildināšanās un liekulība, lai aizsegtu reālos apsvērumus, ka mēs negribam, lai mums būtu jāskatās uz kaut ko mazliet atšķirīgu no sevis,” uzskata sieviete.
27 gadus vecā sieviete, divu bērnu mamma nikābu valkā jau vairāk nekā piecus gadus. Tērps apkārtējo skatieniem atsedz tikai viņas zilās acīs, bet augums, rokas un seja ir nosegta. Tas simboliski apliecina - garīgais ir svarīgāks par ķermeni. “Tas man ir līdzeklis, lai palīdzētu tuvoties Dievam, lai viņam kalpotu,” saka Fatima. Pēc viņas teiktā, spiest to novilkt būtu gluži tāpat kā likt publiski izģērbties.
Interese par dažādām reliģijām, meklējot dzīvē trūkstošo dziļumu, tolaik vēl Līgai sākās jau pusaudža gados, un ceļš līdz islāmam bijis pakāpenisks. Tostarp apgūta arābu valoda Ēģiptē.
“Tā kā es redzēju, ka tas dzīvē arī ir tikpat patiesi kā grāmatās, tad es arī tur sāku valkāt lakatus un skaitīt lūgšanas. Uzreiz es islāmu nevarēju saņemties pieņemt. Tad, kad gads bija pagājis, es sapratu: tā kā gads ir, tas ir priekš manis, tā nav vienkārši kaut kāda īslaicīga aizraušanās,” stāstīja Fatima.
Līga par Fatimu kļuva lēnām un arī nikābu neapvilka uzreiz. Tas noticis pēc kāzām ar draugu, kurš tieši Fatimas dēļ arī kļuva par musulmani. Izplatītās runas, ka seju aizsedzošo tērpu sievietēm spiež valkāt vīri, Fatima noraida.
“Arī tās māsas, ko es zinu, latvietes, kas valkā nikābu, viņām arī tā nav bijis. Mans vīrs jautāja - vai tiešām tu esi pārliecināta, ka tev to vajag?” atcerējās Fatima, kas drīz būs pilntiesīga pediatre. Fatimas izvēli ciena arī mazie pacienti un viņu vecāki. Iebildumus nav cēlusi ne ģimene, ne draugi, arī apkārtējo attieksme bijusi neitrāla. Taču līdz ar diskusijām par bēgļu uzņemšanu tas mainījies.
“Tagad bijis salīdzinoši vairāk gadījumu, kad, teiksim, transportā kaut ko cilvēki runā - re, kāda viņa tur, ak, šausmas, arī šeit ierodas. Ir sāpīgi, jā. Es saprotu, ka tie cilvēki nav vainīgi, ka viņi to saka tāpēc, ka viņi nesaprot. Viņi ierauga kaut ko neparastu, varbūt viņiem pašiem dzīvē ir problēmas,” vērtēja Fatima.
Viņa mēģina vilkt paralēles starp nikābu un mūķenes tērpu, kas visiem šķiet pierasts, un cer, ka Latvijā nikābs netiks aizliegts. Tad iespējamie scenāriji būtu sāpīgi - izvairīties no publiskām vietām, pārcelties uz dzīvi laukos vai pat pamest dzimteni. “Es jūtu ļoti ciešu saikni ar šo zemi, dabu un cilvēkiem, tā kā man ļoti negribētos šādu risinājumu,” norāda Fatima.
Mājās viņa nikābu visbiežāk nomaina pret gariem svārkiem. Abi bērni - Latvijas pilsoņi - arī tiek audzināti par musulmaņiem. Kopā ar četrgadīgo meitu tiek lasīts Korāns, un arī viņa, sasniedzot pubertāti, visticamāk, valkās nikābu. Tikmēr divgadīgais dēliņš, ieraugot Saūda Arābijas bildē sievietes, saka “mamma”.