LPS ir apvienojušās ļoti dažādas pašvaldības, šajā organizācijā nav divu pašvaldību, kurām ir vienāda kapacitāte un resursi. Dominē viedoklis, ja pašvaldība savā teritorijā ir atrisinājusi bērnudārzu problēmu, tā var ķerties pie citu problēmu risināšanas. Ja pašvaldībā ir ienācis investors un uztaisījis ražotni, tur vairs nav darba vietu problēmas. Ikdienas lietas pašvaldībās ir ļoti diferencētas, tāpēc LPS reizēm ir grūti panākt vienotu viedokli - kā un ko darīt, norāda Bartkevičs.
Pēc viņa teiktā, pēdējos gados, kad bija ekonomiskā krīze, pašvaldības centās maksimāli samazināt savus izdevumus - grants ceļus vairs negreiderēja, grants segumu neatjaunoja, jo nebija naudas. Tagad dzirdam, ka iedzīvotājiem valdība stāsta, ka paliek aizvien labāk un labāk, un iedzīvotāji pašvaldības vadītājam saka: tas ceļš taču beidzot ir jāsalabo, jāatjauno pilnā apmērā ielu apgaismojums, jo krīze taču ir beigusies.
Pagaidām LPS kongresu rezolūcijas par to, ka normatīvo aktu prasības pašvaldībām ir jāsamēro ar to rīcība esošajiem finanšu līdzekļiem, nav ņemtas vērā. Pēc Bartkeviča domām, valdība ar pašvaldībām absolūti nerēķinās. Rezultātā problēmu nasta uz pašvaldību pleciem ir palikusi vēl lielāka un smagāka.
Pēc Bartkeviča domām, LPS daudzos jautājumos būtu jāieņem asāka nostāja. LPS nav pateikusi, vai visas pašvaldības kopumā ir gatavas pieņemt kādus kardinālākus mērus - organizēt Vislatvijas streiku, vēlreiz celt barikādes vai rīkoties kaut kā līdzīgi, lai sarunās ar valdību nonāktu pie kāda konkrēta rezultāta. Krīzes laikā pašvaldības ir darījušas visu, lai palīdzētu izdzīvot apmēram 40 % iedzīvotāju ar nelieliem ienākumiem un zemu dzīves līmeni, kuri dzīvo no rokas mutē, kuriem ir komunālie parādi un nekādu uzkrājumu.
Pašvaldībām ir jāizmaksā visi sociālie pabalsti. Apkures rēķini šogad ir pieauguši, un nav iespējams prognozēt, cik lieli būs komunālo maksājumu parādi līdz apkures sezonas beigām. Kad tiek diskutēts par iedzīvotāju apkures parādiem, ieteikums ir tikai viens - jāsiltina dzīvojamās mājas. Bet nav jau naudas, par ko dzīvojamās mājas siltināt. Arī iedzīvotājiem nav naudas māju siltināšanai, norāda Ogres mērs.
"Ja trešajai daļai daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāju ir komunālo maksājumu parādi, kura banka dos kredītu tās siltināšanai? Rezultātā - strupceļš. Ja visam naudas nepietiek, valdībai būtu jāpasaka, kas ir mūsu valsts prioritātes, un no pārējām iecerēm vismaz uz laiku ir jāatsakās," pauž Bartkevičs.
Ogres novadā reģistrētais bezdarbs ir samazinājies, tagad tas ir nedaudz virs 5%. Kad savu darbību būtiski sašaurināja Ogres trikotāžas kombināts, bezdarbs strauji pieauga. Protams, pozitīva loma ir arī Rīgas tuvumam. Bet ir cita nelaime - joprojām eksistē strukturētais nereģistrētais bezdarbs.