Jau ziņots, ka Krievijas iedzīvotāji uzskata, ka pasaules valstu vidū visnaidīgākais noskaņojums pret Krieviju valda ASV, Gruzijā un Latvijā, kā arī abās pārējās Baltijas valstīs, liecina Levadas centra maijā veiktās aptaujas rezultāti.
38% Krievijas iedzīvotāju uzskata, ka visnaidīgākais noskaņojums pret viņu valsti ir ASV, bet 33% - ka Gruzijā. Latviju par Krievijai visnelabvēlīgāk noskaņoto valsti atzinis 21% Krievijas iedzīvotāju, Lietuvu - 17%, bet Igauniju - 16%.
Iedzīvotāju skaits, kas Baltijas valstis uzskata par naidīgi noskaņotām, salīdzinot ar pērnajiem datiem, ir sarucis. Latviju par naidīgi noskaņotu šogad uzskata par pieciem procentpunktiem mazāk nekā pērn, Lietuvu - par astoņiem un Igauniju - par septiņiem procentpunktiem mazāk nekā pērn.
Pabriks domā, ka šie aptaujas rezultāti ir blakusefekts maigajai varai, kuru Krievija pastiprināti izplata uz savām kaimiņvalstīm bijušajā padomju telpā. "No Krievijas acu punkta skatoties, viens no maigās varas mērķiem ir pozitīvs - mēģināt Krieviju parādīt no labās puses Baltijas, Gruzijas un Centrālāzijas iedzīvotājiem. Tajā pašā laikā, lai varētu parādīt šos pozitīvos sasniegumus, diemžēl iznāk kritizēt to, kas notiek šajās kaimiņvalstīs," norādīja Pabriks.
Ministrs uzskata, ka Latvijas iespējas ietekmēt Krievijas iedzīvotāju sabiedrisko domu ir faktiski ļoti minimālas. Latvija šobrīd to var ietekmēt tikai ar Krievijas tūristiem, kas apmeklē Latviju. Prakse liecina, ka tie parasti dzimtenē atgriežas ļoti apmierināti un atzīst, ka situācija uz vietas Latvijā ir citādāka, nekā stāstīts televīzijas ekrānā.
"Lai atbrauc un atpūšas. Mēs jau pret tūristiem un viesiem vienmēr esam izturējušies labi. Lai brauc un paskatās, un tad sapratīs, kur ir taisnība - vai tajā, ko rāda Krievijas plašsaziņas līdzekļi, vai tas, ko redz uz vietas Latvijā. Ja tik slikti ir, tad jau šeit Krievijas tūristi nebrauktu un īpašumus nepirktu. Kāpēc viņi pie "ienaidniekiem" brauc un iegādājas to visu. Labs jautājums," uzsvēra Pabriks.
Ņemot vērā, ka lielākā daļa Krievijas mediju neatbilst brīvu mediju statusam saskaņā ar pasaulē vispārpieņemtiem demokrātijas kritērijiem, lielā mērā ar šo mediju palīdzību Krievijas iedzīvotājiem tiek radīts negatīvs tēls par blakusesošām valstīm, tostarp Latviju. Modernā pasaulē plašsaziņas līdzekļu ietekme ir daudz spēcīgāka nekā tūrisma apjoms. Kamēr nemainīsies Krievijas varas oficiāls uzstādījums par informācijas telpu, tikmēr situāciju būs grūti mainīt.
"Es domāju, ka Latvijas, Igaunijas un Gruzijas iespējas ir ļoti minimālas, jo mums pašlaik pat nav tādu mediju, kas ar objektīvu informāciju sasniegtu Latvijas-Krievijas pierobežu, kuru nu vēl Krievijas iedzīvotājus," uzsvēra Pabriks. Situācijas uzlabošanā savu artavu varētu dot kopīga Baltijas elektroniska plašsaziņas līdzekļa - interneta medija vai televīzijas kanāla - izveide, kas krievu vai angļu valodā sniegtu informāciju ārpus Baltijas, taču pašreizējā ekonomiskā kapacitāte šādu ieceri neļautu īstenot.