Šobrīd par to vēl ir pāragri spriest. Kā cilvēks, kurš paspējis pabūt vairākās partijās (sācis kā Latvijas ceļa biedrs) un šobrīd vēl nav iestājies nevienā no Nacionālo apvienību veidojošajām partijām, Jānis Bordāns acīmredzot labi jūt konjunktūru, un šajā kontekstā labi noder ielāpa lomai. Es domāju, viņš noteikti ir lielais laimests premjeram Valdim Dombrovskim, jo, atšķirībā no sava priekšgājēja, Jānis Bordāns premjera rezolūcijas visdrīzāk pildīs.
Bet vai ieguvēji šobrīd ir Nacionālā apvienība un arī koalīcija kopumā? Tas atkarīgs no tā, kādas lietas tikušas vai nav tikušas izrunātas valdošo partiju starpā pirms jaunā tieslietu ministra kandidāta nominācijas. Nezinu, bet, manuprāt, ja Gaida Bērziņa atkāpšanās motīvi patiešām ir bijuši tik politiski principiāli, par kādiem tos pasniedz VL-TB/ LNNK, tad pauzei bija jābūt nedaudz iespaidīgākai un saturīgākai. Ministra demisija tomēr ir ļoti nopietns politisks solis - vismaz tā tam vajadzētu būt, un kā savu politisko mērķu sasniegšanas instrumentu to nevar atļauties pārāk bieži un vieglprātīgi. Par vienu no argumentiem šai demisijai nacionāļi min attieksmi pret tiem koalīcijā, tostarp daudzi noraidīti priekšlikumi un iniciatīvas, ko Nacionālā apvienība ir virzījusi. Vai šajā jomā kaut kas mainīsies? Ja jā, tad par kādām konkrēti nacionāļu iniciatīvām ir panākta vienošanās? Publiskajā telpā nekā daudz par šo jautājumu nav izskanējis. Un kas notiek ar pretrunām jautājumos par pilsonības likumu iespējamiem grozījumiem?
Bet, ja šīs lietas nav principiāli izrunātas un ministru rokāde ir tik vien kā iepriekšējā ministra nomaiņa pret «pareizāku» (pareizāku - kam?) eksemplāru, lielā mērā nacionāļu pakāpeniskās piejaucēšanas taktikas elements, tad nu gan par neko citu, kā par sasteigtu ielāpu, kura šuves, it sevišķi tuvojoties dažādām vēlēšanām, var atkal plīst un irt, - nesanāk runāt.