"Tā ir lielākā problēma, ko es neredzēju ne valdības, ne Augstākās tiesas lēmumā. Netika izvērtētas indivīda pamattiesības," atzina A.Kučs. "Nesaprotu, kādēļ virza uz valdību, neizdarot visu līdz galam. No juridiskā un sabiedrības viedokļa - tas ir precedents. Šis lēmums ir pieņemts. Protams, tas ir svarīgi redzēt ikvienam pilsonim, ko var sagaidīt no valsts - ne tikai valdības, bet arī prokuratūras," minēja A.Kučs. Viņš piebilda, ka vairāki jautājumi joprojām nav atbildēti - soda mēru, izciešanas apstākļiem u.c.
Jau ziņots, ka otrdien valdība nolēma D.Čalovski izdod tiesāšanai ASV. Tehniski izdošanas procedūra parasti neaizņem ilgu laiku un nav sarežģīta. Vispirms Tieslietu ministrija nosūta informāciju par valdības lēmumu un tad otras valsts pārstāvji "lido viņam pakaļ". Konkrētajā gadījumā gan neko precīzāk, kā to, ka izdošana notiks "tuvākajā laikā", prokuratūrā neatklāj.
Runājot par izdošanas kartību citās valstīs, A.Kučs minēja Vāciju, kas atsakās izdot savus pilsoņus. "Viņiem šāds līgums ar ASV nav. Izņēmums ir trešo valstu pilsoņi. Vācijas pilsoņus tas neskar," sacīja A.Kučs.
Jautāts, cik lēmumu par D.Čalovski iespaidojis tas, ka ASV ir lielvalsts, A.Kučs sacīja - par to var spekulēt. "Varbūt tās saknes ir daudz dziļāk. Tajā brīdī, kad noslēdzām līgumu ar ASV, tad plašāku diskusiju nebija. Mēs ar kolēģiem norādījām, ka ir vairākas problēmas līgumā, bet toreizējā Ārlietu ministrija sacīja, ka viss ir kārtībā. Tad neviens neaizdomājās, kā tas līgums strādās," atminas profesors.
Otrdien piketētāji pie valdības mājas uzdeva jautājumu - vai Latvijas iedzīvotājiem jābaidās no ASV likumiem. A.Kučs norādīja - līgumā ar ASV skaidri norādīts - Latvijas pilsoni var izdot tikai par tādiem pārkāpumiem, kas arī Latvijā ir sodāmi. "Kur lielākā problēma Čalovska gadījumā - soda apmērs," sacīja A.Kučs. Viņš sacīja, ka Latvijā par šādu likumpārkāpumu piespriestu 10 gadus, bet ASV, skaitot kopā, ir 67 gadi.
Uz jautājumu, vai šis starpvalstu līgums ar ASV būtu jāpārskata, A.Kučs sacīja, ka ir pāragri runāt par pārskatīšanu, bet, ja to interpretēs, kā to otrdien interpretēja Latvijas valdība, tad jā. "Tas nav rediģēšanas jautājums, bet piemērošanas jautājums".
A.Kučs arī pastāstīja, ka D.Čalovska advokātu vēršanās Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ETC) var novest situāciju pie tā, ka ETC lems par aizsardzības pasākumiem un aicinās Latvijas valdību neizdot D.Čalovski, kamēr notiek izvērtēšana. Ja tomēr Latvija nolemtu izraidīt D.Čalovski, bet ETC lūgtu D.Čalovski atgriezt dzimtenē, visticamāk, ASV viņu nelaistu, jo nav likumu, kas to noteiktu.
"Es ceru, ka viss nav tik melni un valdība, zinot, ka D.Čalovska advokāti vērsīsies ETC, nogaidīs ETC lēmumu," domā A.Kučs.
Premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) LNT raidījumā 900 sekundes savukārt trešdien skaidroja - tas ir tiesisks jautājums. "Pēc būtības par izdošanas pieļaujamību vērtēja ģenerālprokuratūra un Augstākā tiesa. Divas reizes Denisa Čalovska advokāti vērsās Satversmes tiesā, bet tiesa atteicās ierosināt lietu. Ministru kabinets var atteikt izdošanu trīs gadījumos. Ģenerālprokuratūra norādīja, ka neviens no šiem gadījumiem nav Čalovska lietā," sacīja premjers.
"Šajā gadījumā gribu teikt - darbojas likums. Nevar būt tā, ka neskatamies likumā, bet tikai darbojamies. Šajā jautājumā ir svarīgs līgums par cilvēka izdošanu. Kopumā kopš 2005. gada ir 13 lēmumi par izdošanu. Atteikts tikai viens," sacīja V.Dombrovskis.
Uz jautājumu, vai šajā līgumā būtu nepieciešamas izmaiņas, V.Dombrovskis sacīja, ka valdībai nav tiesību apšaubīt valsts tieslietu sistēmu, jo par D.Čalovski lēma gan ģenerālprokuratūra, gan Augstākā, gan Satversmes tiesa.
(ziņa papildināta ar V.Dombrovska viedokli)