Viņš norādīja, ka pat Igaunijā, kur ir izveidots kopīgs advokātu un tiesnešu darba plānošanas kalendārs, lietu iztiesāšana notiek gausi. Līdz ar to arī šīs kaimiņvalsts tiesās veidojas neizskatīto lietu atlikumi, kas noved pie līdzīgām problēmām, kādas ir Latvijā.
Kalnmeiers uzskata, ka kompetentajām institūcijām vajadzētu rūpīgāk gatavot normatīvo aktu grozījumus, kuru mērķis ir mazināt tiesu noslodzi, turklāt, plānojot izmaiņas likumos, par tām ir nepieciešama vienota izpratne, pretējā gadījumā jaunievedums nesniegs cerēto rezultātu.
Kā piemēru ģenerālprokurors minēja likuma grozījumus, ar kuriem notika atteikšanās no tiesnešu kvalifikācijas klasēm. Patlaban tie īsti nedarbojas, vien rada papildu problēmas, kuras nepieciešams risināt, norādīja Kalnmeiers.
Viņš arī minēja, ka pietiekami rūpīgi neizstrādātu likumu grozījumu pieņemšana var izraisīt pat pilnīgi pretēju efektu - tiesu noslodzes palielināšanos. "Novēlu nesasteigt šos jautājumus un rūpīgāk sagatavot likumu grozījumus, lai tie sniegtu vēlamo rezultātu," AT tiesnešu kopsapulcē sacīja ģenerālprokurors.
Kalnmeiers atzina, ka ir nobažījies par apjomīgajiem Krimināllikuma grozījumiem, kas stāsies spēkā 1.aprīlī, jo pastāv iespēja, ka par šīm izmaiņām nebūs vienotas izpratnes, līdz ar to var gadīties, ka pēc būtības vienādās lietās tiks pieņemti dažādi spriedumi.
Ģenerālprokurors pateicās visiem AT tiesnešiem par darbu pagājušajā gadā un atzina, ka tiesa ir strādājusi maksimāli, pat pāri saviem spēkiem.
Arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns (VL-TB/LNNK), uzstājoties AT tiesnešu priekšā, uzsvēra, ka normatīvo aktu grozījumu projektiem ir jābūt izstrādātiem ļoti rūpīgi un pārdomāti. Tai pašā laikā viņš norādīja, ka nevajag baidīties un vilcināties ar lēmumu pieņemšanu.
Pēc ministra teiktā, ļoti svarīgi ir arī tiesnešu un tiesu darbinieku kvalifikācijas celšanas pasākumi. Viens no šādiem pasākumiem varētu būt tiesu priekšsēdētāju apmācības. Kā sacīja Bordāns, ne katrs, kas ir labs tiesnesis, var būt arī labs iestādes vadītājs, jo "spriest tiesu un vadīt tiesu ir divas dažādas lietas".
Vēl ministrs vērsa AT tiesnešu uzmanību uz nepieciešamību arvien vairāk izmantot modernās tehnoloģijas. "Mums nebūs iespējas no tām izvairīties," sacīja Bordāns. Viņš norādīja, ka tiesām nekad vairs "nebūs jāiepērk ratiņi, kuros krāmēt arhīva lietas". Jāpierod pie darba jaunā sistēmā - spriedumiem vajadzēs būt pieejamiem elektroniski, parakstītiem ar elektronisko parakstu, teica ministrs.
Runājot par tiesu noslodzi, Bordāns atzīmēja, ka lietu izskatīšanas ātrums nemaz nav galvenais rādītājs, jo svarīgāka ir tiesu darba kvalitāte. Tomēr aplams esot uzskats, kas nostiprinājies advokātu aprindās, ka lietas ir jāvilcina. "Kopīgi jāatrod veids, kā panākt, lai turpmāk procesu tiesā virza nevis puses, dažādi mēģinot to novilcināt, bet gan tiesa," rezumēja ministrs.
Pēc Bordāna uzrunas repliku teica bijušais AT priekšsēdētājs senators Andris Guļāns. Viņš pauda uzskatu, ka ir jāsāk rīkoties, nevis tikai runāt. "Mēs katru gadu plēnumā runājam vienu un to pašu, bet nekas nemainās," sacīja Guļāns. "Kam īsti vajadzīgs šis plēnums?" viņš jautāja. Senators atzīmēja, ka nevienam nevēlas pārmest, tikai aicina padomāt, kāda ir atbilde uz minēto jautājumu.
Guļāns norādīja, ka tad, ja sasāpējušie jautājumi netiks reāli risināti, pie tiem nāksies atgriezties arī nākamā gada kopsapulcē, tāpat kā tas ir bijis iepriekš. Kāda AT tiesnese, atbildot uz Guļāna repliku, norādīja, ka jau šodien ir skaidrs - nākamgad jebkurā gadījumā tiks apspriesti tie paši jautājumi, kas šogad. "Bet vai tam tā ir jābūt?" retoriski vaicāja bijušais AT priekšsēdētājs.
"Oponējot Guļāna kungam, gribu teikt, ka šis plēnums tomēr atšķiras no citiem, jo man šķiet, ka mēs kļūstam nedaudz dzīvīgāki," kopsapulces noslēgumā tiesnešiem sacīja AT priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs. Viņš atvainojās, ka, iespējams, provocējis tiesnešus iesaistīties karstās diskusijās un izteikt savu viedokli.
Arī Bičkovičs pauda nožēlu par to, ka daudzi likumu grozījumu projekti, kas attiecas uz tiesu lietu izskatīšanu, netiek saskaņoti ar pašiem tiesnešiem, bet par šādiem grozījumiem kļūst zināms vien tad, kad par tiem jau balso Saeima. Normatīvo aktu grozījumu projektu izstrādes procesā vajadzētu veidot aktīvāku komunikāciju ar tiesām un tiesnešiem, uzskata Bičkovičs.
AT priekšsēdētājs aicināja tiesnešus pašus censties aktīvi iesaistīties normatīvās bāzes pilnveidošanā, ne gluži tehniski izstrādājot likumprojektus, bet vismaz nākot klajā ar saviem priekšlikumiem. Noslēgumā Bičkovičs pateicās tiesnešiem un tiesas darbiniekiem par labu darbu pagājušajā gadā.
Kā ziņots, AT tiesneši šodien pulcējās uz ikgadējo plēnumu, lai izvērtētu pērn paveikto. Uz kopsapulces sākumu bija ieradušies 36 no 47 AT tiesnešiem, kā arī viesi - Bordāns un Kalnmeiers.
(ziņa papildināta no 8.rindkopas)