Kamēr tiek lauzti šķēpi, kur valsts budžetā ņemt naudu ģimeņu atbalstam, izglītībai, veselībai un reģionu attīstībai, neizmantotās iespējas, manuprāt, ir tepat, deguna priekšā.
Esmu aplēsis, ka valsts budžeta ieņēmumi papildinātos vismaz par 38 miljoniem eiro 2016.gadā un vairāk nekā par 60 miljoniem eiro 2017.gadā, ja tiktu īstenots Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un Latvijas komercbanku asociācijas priekšlikumu, kas paredz ieviest tā dēvēto ārzonu jeb ofšora nodokli, kā arī Latvijas Datortehnoloģiju asociācijas ierosinājums par reverso jeb apgriezto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas kārtību datortehnikai un sakaru tehnikai.
Ieviešot ārzonas nodokli, tiktu izveidots pievilcīgs nodokļu režīms tirdzniecības kompānijām, kuras savu saimniecisko darbību veic ārpus Eiropas Savienības (ES), bet Latvijā izmanto tikai banku infrastruktūru norēķiniem, - tas veicinātu nodarbinātību, ekonomisko izaugsmi un dotu būtisku pienesumu valsts budžetam.
Vēlos vērst uzmanību, ka LTRK sadarbībā ar komercbankām veiktais pētījums par alternatīvām budžeta ieņēmumu iespējām 2016.gadam atklāj, ka Valsts kasē ieplūstu vismaz 20 miljoni eiro, bet, iespējams, pat 60 miljoni eiro, ja nerezidentu kompānijām, kuras sniedz tirdzniecības pakalpojumus ārpus ES, dotu iespēju reģistrēties kā rezidentiem un maksāt uzņēmuma ienākuma nodokli (UIN) samazinātā jeb 2% apmērā.
Ieviešot šādu regulējumu jau no 2016.gada 1.janvāra, tiktu saņemti papildu ieņēmumi 2017.gada budžetā, kad šīs kompānijas veiktu UIN iemaksas par 2016. gadu.
Turklāt esmu secinājis, ka atbalstāma un strauji virzāma ir Latvijas Datortehnoloģiju asociācijas, informācijas tehnoloģiju kompānijas Capital AS un advokātu biroja Sorainen kopējā ierosme ieviest reverso jeb apgriezto PVN maksāšanas kārtību datortehnikas un sakaru tehnikas nozarē, lai novērstu krāpnieciskās shēmas ar PVN atmaksu un padarītu nozares komercdarbības vidi konkurētspējīgāku tiem, kas maksā valstī noteiktos nodokļus pilnā apmērā.
Novērojumi liecina, ka Latvijā elektrotehnikas, mobilo telefonu un datortehnikas tirgotāji patlaban sastopas ar situāciju, ka tirgū arvien lielākos apmēros darbojas uzņēmumi, kuru piedāvātās šīs nozares preču mazumtirdzniecības cenas ir netipiski zemas, tāpēc ir iemesls uzskatīt, ka šie uzņēmumi izkrāpj no valsts naudu, saņemot nepamatotu PVN atmaksu.
Preces mazumtirdzniecības cenai būtu jānosedz vismaz ražotāja cena, peļņas daļa un PVN 21% apmērā. Ja cena ir zemāka par šo pozīciju kopsummu, tas norāda, ka, iespējams, kāda no šīm cenas veidošanas komponentēm netiek nosegta, tostarp netiek samaksāti valstij pienākošie nodokļi, liecina Sorainen pētījums, kas izgaismo, ka PVN krāpniecības dēļ datorpreču tirgū vien valsts budžets zaudē vismaz 38 miljonus eiro gadā.
Valsts budžeta ieņēmumi papildinātos par šādu summu, ja tiktu veikti grozījumi PVN likumā, kas paredzētu datortehnikas un sakaru tehnikas nozarē ieviest reverso jeb apgriezto PVN maksāšanas kārtību. Turklāt atbilstoši ES direktīvai šādas kārtības noteikšana nebūtu pat atsevišķi jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju – tādējādi tā būtu viegli ieviešama, un tas jau ir izdarīts vairākās ES valstīs.
Latvijā PVN reversā maksāšanas kārtība ir spēkā kokrūpniecības, būvniecības un metāllūžņu nozarē, un pieredze rāda, ka šādas kārtības piemērošana ir samazinājusi iespējas izkrāpt PVN no valsts budžeta.
Vēlos informēt, ka Nacionālā apvienība aicinās koalīcijas partnerus minētos priekšlikumus izskatīt sadarbības padomē un Saeimu iestrādāt atbilstošus grozījumus budžeta paketē.