Federācija paziņojumā medijiem uzsvērusi, ka ierosinājums ieviest akcīzes nodokli atsevišķām pārtikas precēm un paaugstināt akcīzes nodokli dzērieniem var sekmēt ne tikai produktu cenu paaugstināšanos, bet arī nodarīt nozarei vairāku miljonu latu zaudējumus un veicināt ārvalstu ražotāju konkurētspēju Latvijā. "Jau iepriekš ir pierādījies, ka nodokļu celšana, lai "aizlāpītu" caurumus budžetā, nav ilgtermiņā efektīvs risinājums, kas noved tikai pie jaunām problēmām," teikts federācijas paziņojumā.
"Uzskatām, ka tieši ražošanas veicināšana, ēnu ekonomikas apkarošana un veselības nozares sakārtošana ir pareizie līdzekļi, lai rastu papildu ieņēmumus veselības nozarē nodarbināto algu palielināšanai. Piekopjot pašreizējo politiku, kad kādas nozares problēmas tiek risinātas, vienkārši paaugstinot nodokļus, novedīs pie tā, ka pēc gada atkal veselības ministre Ingrīda Circene vērsīsies valdībā ar ierosinājumu kārtējo reizi paaugstināt nodokļus," sacīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.
Federācija norādīja, ka pārtikas un dzērienu ražotāji ir spiesti regulāri pielāgoties dažādu izejvielu un energoresursu cenu pieaugumam. Tajā pašā laikā produkcijas cenas netiek palielinātas, jo iedzīvotāju pirktspēja vēl joprojām ir visai zemā līmenī, taču akcīzes nodokļa celšana var novest pie pārtikas produktu cenu pieauguma, kas negatīvi atsauksies uz patērētājiem, veicinās inflāciju valstī un mazinās Latvijas ražotāju konkurētspēju eksporta tirgos, kas šobrīd ir galvenais Latvijas ekonomikas virzītājs.
"Eiropas Savienība virzās uz nodokļu samazināšanu pārtikai, bet mēs dodamies pretējā virzienā – lai paaugstinātu. Veselības ministrijas amatpersonas, šķiet, nezina, ka tieši pārtikas produktu cenas vistiešākā veidā ietekmē iedzīvotāju labklājības līmeni un vissāpīgāk skar mazāk nodrošināto iedzīvotāju daļu. Jau pašlaik tieši pārtika ir tā joma, kur mājsaimniecības visvairāk tērē savu budžetu. Palielinot nodokļus, šī proporcija tikai palielināsies, un mēs saskarsimies ar problēmām, kas attieksies uz Labklājības ministriju. Vai tad arī šī ministrija vērsīsies valdībā ar lūgumu paaugstināt nodokļus?" vaicā I.Šure.
Federācija uzsvēra, ka Veselības ministrijas ierosinājumi būtiski ietekmēs arī dzērienu ražotājus. "Bezalkoholisko dzērienu ražotāji vispār šobrīd ir vienīgie Baltijā, kuriem tiek piemērots akcīzes nodoklis. Visā Eiropas Savienībā ir tikai trīs valstis, kur šāds nodoklis tiek piemērots. Bet, vai ministrijas ierēdņi ir arī padomājuši un parēķinājuši, kā nodokļu paaugstināšana alkoholam veicinās nelegālā alkohola tirgu, kas jau tā Latvijā ir ļoti liels? Vai Veselības ministrijas amatpersonas ir rēķinājušas šī ierosinājuma fiskālo ietekmi?" jautā federācija.
Federācija atzina, ka tieši ražotāju un, jo īpaši pārtikas ražotāju, samaksātie nodokļi veido būtisku valsts budžeta ieņēmumu daļu. "2012. gadā pārtikas un lauksaimniecības precēm pirmo reizi bija pozitīva ārējās tirdzniecības bilance, eksports pieauga par 47%. Vai tiešām valsts atbildīgās amatpersonas vēlas šo grūtajā darbā sasniegto rezultātu sagraut? Veselības ministrijas izstrādātie priekšlikumi par akcīzes nodokļa celšanu pēc būtības ir uz ražošanas graušanu vērsta politika, kas mums nav pieņemama," secina federācijas pārstāvji.