Uzvaras gājienu šī piramīda sāka haosa pārņemtajos deviņdesmitajos gados, kad sociālismu nomainīja agresīvs kapitālisms. Pati firma dibināta 1989. gadā, un nosaukums ir dibinātāju uzvārdu pirmie burti. Tas viss izdevās, pateicos reklāmām televīzijā, kuras tajā laikā bija kas neaptverams. Sabiedrībā valdīja uzskats, ka, ja to rāda televīzija, tad tā ir neapstrīdama patiesība. Tieši tādēļ cietušo skaits sasniedza ap 25 000 000. Starp citu, toreizBanka Baltija strādāja pēc ļoti līdzīgām shēmām, kuras beidzās ar katastrofālu bankrotu. Teorija to sauc par Ponzi shēmu, kura ir elementāra. Tiek solīti milzīgi procenti, ko izmaksā no citu investoru naudas, līdz brīdim, kad daudzi no piramīdas izstājas, tā iznīcinot ritmu. Rezultāts ir bankrots un neskaitāmi cietušie.
Utopiski procenti, mērkaķu reklāmas un pašnāvības
Piramīda atdzimusi kā Fēnikss no pelniem. Būtībā tieši tādā pašā formā kā deviņdesmitajos gados, vienīgi tagad viss ir pakārtots mūsdienām - visas darbības notiek ar interneta starpniecību. Arī šodien šī blice piedāvā utopiskus procentus, taču pats skumjākais, ka spēlītēs grib ieraut arī pensionārus un invalīdus, kuriem tiek solītas daudz augstākas likmes - 30% mēnesī. Pārējiem līdz 20%, taču noguldījumi depozītos aizčāpo līdz 75% (!!!) atzīmei. Lai viss šķistu vēl draudzīgāk, par reģistrēšanos persona saņem 20 dolāru, bonusi par katru iesaistīto cilvēku un vispār. Atgādināšu, ka vidējā Latvijas kredītiestāžu piedāvātā likme ir 5% gadā.
Visi noteikti ir redzējuši reklāmas, kuras rotā trepju telpas, autobusu pieturas un citus pilsētas kaktus. Šādas reklāmas var izveidot arī mūsdienīgs mērkaķis ar elementārākajām foto apstrādes programmām. Un tomēr tām ir jāpievērš uzmanība no nedaudz citāda aspekta. Dizainiski tās ir ieķērušās 90. gados. Tas pat šķiet aizdomīgi - vai tiešām visa sapņu nauda, kas iet cauri MMM2011, nevarētu noalgot PR speciālistu, kurš attiecīgo logo iestrādātu uz kādas modeles krūtīm? Negribas ticēt, taču viņu pieeja reklāmām sevī ietver pieeju cilvēkam, attiecīgi zemo tā novērtējumu un pašu zemās morāles vērtības.
Sarunā ar bijušo uzņēmēju, kurš gan vēlējās saglabāt anonimitāti, nācās dzirdēt dramatiskus stāstus. Būdams krievu izcelsmes, viņš aktīvi sekojis līdzi notikumiem Krievijā. Pēc MMM bankrota sākās pašnāvību vilnis. Simtiem tūkstoši zaudēja visu, kas viņiem piederēja. Tāpat kā tagad, arī toreiz pensionāriem bija «īpaši labvēlīgi» nosacījumi, un, jā, diemžēl šī piramīda ir notraipīta ar asinīm. Arī sirmgalvji veica pašnāvības - lēca ārā pa logu, pat metās uz sliedēm… Saistībā ar šo gadījumu tika reģistrētas 52 brīvprātīgas došanās nāvē.
Visnotaļ aktīvais MMM2011 Twitter profils nevienā savā čivinājumā nav minējis šādus faktus, ir tikai bezgalīgu zelta kalnu solījumi un smiešanās par varas iestādēm, kuras caurumaino likumu dēļ ir bezspēcīgas.
PiraMMMida, bezkaunības kalngals, vizīte Brīvības ielā 37 - 2
2011. gadā skatītājiem tika piedāvāta mākslas filma PiraMMMida, kura balstīta uz patiesiem notikumiem saistībā ar Mavrodi, viņa idejām un līdzgaitniekiem 90. gados. Kā mākslas darbs - 10/10, taču kādu ainu filma parāda, ja skatāmies uz mūsdienu situāciju? Kopumā MMM tiek attēlots kā Robins Huds, kurš pašaizliedzīgi cīnās par skaistu Krievijas nākotni. Šis romantizētais ietvars aizmiglo acis, gluži kā skandalozais seriāls Brigāde, kur tipiski deviņdesmito gadu bandītuzņēmēji atspoguļoti ļoti bruņinieciskā gaisotnē, liekot neskaitāmiem jauniem puišiem mest malā sapni par lidošanu kosmosā.
Turpinot šo iemīto bezkaunības taciņu, jāmin fakts, ka organizācija neuzskata par nepieciešamu klāstīt detaļas par sava līdera Mavrodi bēguļošanu ar viltotiem dokumentiem vairāku gadu garumā, krāpšanos ar nodokļiem un citiem interesantiem notikumiem. Tiek gleznota glezna bez pagātnes.
Lai apskatītos dzīvē, kā tad šeit notiek visa maģija, nolēmu apmeklēt viņu kantori Brīvības ielā 37 - 2. Drīzumā atvērsies viņu birojs, tāpēc nezinu, vai tur vēl ir izmitināti MMM darbinieki. Liela nauda, skaisti solījumi, bezmaksas konsultācijas, skan šiki, taču šī miljardu korporācijas filiāle bija viena neliela istabiņa. Trīs datori, tāfele, tējkanna uz grīdas un plaukts. Trīs personāži, kuri tur atradās, arī gluži neatstāja finansistu iespaidu. Treniņtērpi, dažas rētas uz skūtajām galvām. Neko sīkāk kā reģistrācijas procesu man neizklāstīja, taču bilde bija skaidra.
Nesen savā Twitter profilā paziņoju, ka sākšu darbu pie publikācijas par MMM2011, un, par lielu brīnumu, organizācija bija ļoti atsaucīga. Sākotnēji pat publiski man izteica piedāvājumu saņemt prēmiju, lai uzrakstītu objektīvu rakstu par viņu tagadni un pagātni. Vēlāk gribēju zināt, kādus faktus un kādu naudu man piedāvās, taču konkrētu atbildi tā arī neizdevās saņemt. Būtu interesanti palasīt viņu piedāvāto informāciju un uzzināt tās avotus. Pēc neskaitāmām intervijām, ārzemju viedokļiem, forumiem es nevaru iedomāties, ko labu var izzvejot šajā tematā.
Kamēr likumdošana ir bezspēcīga šajā jautājumā, aicinu visus būt uzmanīgiem un neiekrist, jo par brīvu diemžēl ir tikai siers peļu slazdā!