Ministrija informēja portālu Diena.lv, ka Latvija gada laikā kāpusi uz augšu par deviņām vietām. 2011.gada ziņojumā Latvija 142 valstu konkurencē bija ierindota 64.vietā, bet vēl gadu iepriekš – 70.vietā no 139 valstīm.
"Jaunākajā indeksā Latvijas būtiskākie uzlabojumi ir novēroti tādos konkurētspējas rādītājos kā makroekonomiskā vide, veselība un vispārējā izglītība, preču un darba tirgus efektivitāte, kā arī tehnoloģiskā attīstība. Vienlaikus viens no lielākajiem Latvijas kritumiem ir augstākās izglītības un apmācību, kā arī inovācijas rādītājos, kas apliecina, ka ir mērķtiecīgi jāveic reformas šajās jomās, lai Latvija spētu jau nākamo trīs līdz četru gadu laikā iekļūt 40 konkurētspējīgāko valstu vidū," uzsvēra ekonomikas ministrs D.Pavļuts.
Gan Globālās konkurētspējas indeksa jaunākais ziņojums, gan Latvijas konkurētspējas novērtējums 2011 ir identificējis vairākas Latvijas konkurētspējas vājās vietas, kurām jāpievērš uzmanība, izstrādājot un piedāvājot politikas rīcību gan Nacionālajam attīstības plānam, gan nozaru ministriju politikas plānošanas dokumentos un tiesību aktos. "Valsts pārvaldes institūcijām ir jāturpina pasākumi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai un tiesu sistēmas darbības efektivitātei, savukārt uzņēmējiem no savas puses ir jāveic lielāki ieguldījumi preču un pakalpojumu ražošanas produktivitātē un attīstībā, kā arī darbinieku prasmju paaugstināšanā," norādīja ministrs.
Galvenajos Globālās konkurētspējas indeksa rādītājos straujāko kāpumu Latvija piedzīvojusi makroekonomiskās vides vērtējumā (no 93.vieta uz 46.vietu); veselība un vispārējā izglītība (no 49.vietas uz 45.vietu); preču tirgus efektivitāte (no 60.vietas uz 47.vietu); darba tirgus efektivitāte (no 47.vietas uz 27.vietu); finanšu tirgus attīstība (no 60.vietas uz 52.vietu), kā arī tehnoloģiskā attīstība jeb jaunu ražošanas tehnoloģiju un informācijas komunikāciju tehnoloģiju izmantošana (no 46.vietas uz 38.vietu).
Savukārt būtiskākie konkurētspējas samazinājumi vērojami tādos rādītājos kā augstākā izglītība un apmācība (no 34.vietas uz 42.vietu); inovācija (no 59.vietas uz 64.vietu), kā arī infrastruktūra (no 61.vietas uz 64.vietu).
Ekonomikas ministrija Latvijas uzņēmējdarbības vides uzlabošanai un attīstībai ik gadu sagatavo un sadarbībā ar citām institūcijām īsteno Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu. Latvijas uzņēmējdarbības vides uzlabošanas mērķis ir pievilcīgas un konkurētspējīgas uzņēmējdarbības vides veidošana, lai stimulētu darba vietu radīšanu, darba ražīguma paaugstināšanu un attīstītu augstas pievienotās vērtības preču un pakalpojumu ražošanu.