Viņš uzsvēra, ka pēc ļoti intensīva darba pēdējos divos gados, 2011.gada decembrī, PTO dalībvalstis atbalstīja šī procesa pabeigšanu, un apmēram pēc pusgada, Krievijas parlamentam ratificējot uzņemtās saistības, tā kļūs par PTO dalībvalsti.
"Krievija ir nozīmīgs un perspektīvs Latvijas ārējās tirdzniecības partneris, jo īpaši pārtikas rūpniecības, farmācijas un mašīnbūves izstrādājumu realizācijā, kā arī tūrisma, autokravu pārvadājumu un dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojumu sektoros. Būtiskus ieguvumus redzu, attīstot un padziļinot ekonomisko sadarbību ar Krievijas reģioniem.
Ar virkni Krievijas apgabalu, kā arī ar Maskavu un Sanktpēterburgu jau patlaban attīstās sadarbība gan valdības, gan uzņēmēju līmenī, ar dažiem jau parakstīti ekonomiskās sadarbības līgumi," stāstīja ministrs.
Pēc ministra rīcībā esošajiem statistikas datiem, 2010.gadā Krievija ierindojās 3.vietā Latvijas kopējā eksportā aiz Lietuvas un Igaunijas. Par spīti globālajai ekonomiskajai lejupslīdei pēdējos piecos gados Latvijas eksporta attīstība uz Krieviju ir bijusi stabila - ik gadu vidēji eksportējam uz Krieviju ap 15% preču un 10% pakalpojumu. Latvijas uzkrātās tiešās ārvalstu investīcijas Krievijā šajā laika posmā ik gadu ir pieaugušas vidēji par teju 8%, apliecinot Latvijas uzņēmēju interesi par Krievijas tirgu.
"Tālākai eksporta izaugsmei uz Krieviju ir svarīga uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides attīstība tepat Latvijā, kā arī biznesam pieņemamu un caurskatāmu tirgus piekļuves nosacījumu veidošanās Krievijā. Līdztekus vispārējai tarifu un netarifu barjeru samazināšanai kopīgiem spēkiem ar nozaru pārstāvjiem ir izdevies panākt Krievijas PTO saistību uzņemšanos atcelt diskriminējošo dzelzceļa kravu pārvadājumu tarifus un ierobežot eksporta nodevas apaļkokiem," norādīja Pavļuts.
Viņaprāt, Krievijas iestāšanās process PTO ir līdzinājies maratonam ar pietiekami lielām un grūtām šīs valsts izvēlēm par integrāciju globālajā ekonomikā. Arī pēc iestāšanās PTO darbs turpināsies attiecībā uz Krievijas tirdzniecības režīma modernizēšanu un caurspīdības nodrošināšanu. Lai to sekmētu, pēc ministra sacītā, aktīvi tiks sekots līdzi Krievijas uzņemto saistību īstenošanai praksē.
"Esmu optimistiski noskaņots, domājot par Latvijas ekonomisko attiecību nākotni ar Krieviju un pārējām muitas ūnijas valstīm - Baltkrieviju un Kazahstānu. Ceru, ka pārskatāmā nākotnē pusēm izdosies pakāpeniski samazināt ierobežojumus savstarpējā tirdzniecībā un vienoties par kopīgas ekonomiskās telpas izveidi, balstoties uz PTO normām un modernas tirdzniecības politikas principiem," teica Pavļuts.
Jau ziņots, ka Eiropas Savienība (ES) un Krievija 2010.gada nogalē noslēdza vienošanos, kas nodrošina Krievijas iestāšanos PTO.
Krievija bija pasaulē lielākā ekonomika, kas nav pievienojusies PTO. Sākotnējās sarunas par Krievijas iestāšanos sākās 1993.gadā, bet tās aizkavējuši strīdi par virkni jautājumu.
Pēc pievienošanās organizācijai Krievija kļūs par PTO 154.dalībvalsti.
Krievija jau 2010.gada oktobrī ieguva ASV atbalstu valsts iestājai organizācijā.