"Lai Latvija varētu attīstīties straujāk un sasniegt Eiropas vidējo līmeni vismaz 10 līdz 15 gados, mums ir nepieciešama ražošana, kas balstīta augstā darba ražībā un eksportā. Par jaunu industriālo politiku nu jau runā ne tikai Latvijā, bet arī citās, tostarp arī attīstītajās valstīs. Moderna industriālā politika regulēs valsts atbalsta instrumentu kopumu, ar kura palīdzību Latvijas ekonomika varēs attīstīties nevis stagnatīvi vai lēni, bet gan sabalansēti, ilgtspējīgi un dinamiski," uzsvēra D.Pavļuts.
Industriālās politikas mērķis ir panākt augstāku valsts industrializāciju un eksporta komplicētību, radot augstākas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus, labāk apmaksātas un jaunas darbavietas.
Ekonomikas ministrijas prognozes liecina, ka 2011.gadā apstrādes rūpniecības īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā būs bijis 14,2%, bet 2012.gadā -14,1%. Attiecīgi, ja ekonomika turpinās mērenu atkopšanās ceļu, apstrādes rūpniecības īpatsvars līdz 2020.gadam varētu pieaugt tikai līdz 15%. Tomēr, lai tuvotos ES vidējam dzīves līmenim, Latvijai jārada stabils ekonomikas pamats, attīstot rūpniecību, bet neaizmirstot arī par pakalpojumu sektoru, kas veido nozīmīgu Latvijas ekonomikas daļu.
Industriālās politikas izstrāde un arī īstenošana būs vairāku ministriju kopdarbs. Līdz janvāra beigām sadarbībā ar Finanšu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju paredzēts izstrādāt industriālās politikas vadlīniju projektu, bet līdz 2012.gada beigām tiks izstrādāti politikas dokumenti un atbalsta instrumentu pakete industriālās politikas ieviešanai.