Valdība kaismīgi izdiskutē un aiziet. Pedagoģiskajā sabiedrībā šādas diskusijas līdz šim nav bijušas. Meklēju Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014. -2020. gadam. Šādu lēmumu tur vēl neatradu. Droši vien tas būs, kad pamatnostādnes tiks virzītas apspriešanai Saeimā. Izrādās izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija) rosināja centralizēto eksāmenu sarakstu papildināt ar vēl vienu eksāmenu.
Patlaban vidusskolēniem ir jākārto četri centralizētie eksāmeni – latviešu valodā, matemātikā, svešvalodā un vienā izvēles priekšmetā. Ministrs rosināja šo sarakstu papildināt ar vēl vienu izvēles eksāmenu ar nosacījumu, ka tas būs vai nu fizikā, vai ķīmijā. Valdība šādu ministra priekšlikumu atbalstīja. Tātad obligāta izvēle? Kaut ko nesaprotu.
"Ministrs uzsvēra, ka šāda eksāmena izvēle būs būtiska tiem vidusskolēniem, kas savu nākotni vēlēsies saistīt ar eksaktajām zinātnēm. Arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis atzina, ka šis ir ļoti loģisks priekšlikums." Jā, tiktāl viss ir ļoti loģiski, bet vai visi skolēni vēlēsies savu nākotni saitīt ar eksaktajām zinātnēm? Un vai cienījamie V. Dombrovska un V. Dombrovska kungi zina, ka Latvijā skolēni vispārējo vidējo izglītību apgūst pēc četriem vispārējās vidējās izglītības programmu virzieniem:
1. Vispārizglītojošais virziens, ko nosaka izglītības programmu grupa bez īpaši akcentētiem mācību priekšmetiem;
2. Humanitārais un sociālais virziens, kuru nosaka izglītības programmu grupa ar īpaši akcentētiem humanitāro un sociālo zinību mācību priekšmetiem;
3. Matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziens, kuru nosaka izglītības programmu grupa ar īpaši akcentētiem matemātikas, dabaszinību un tehnisko zinību mācību priekšmetiem;
4. Profesionālais virziens, kuru nosaka izglītības programmu grupa ar īpaši akcentētu profesionālo ievirzi (piemēram, mākslā, mūzikā, komerczinībās, sportā).
Šie programmu virzieni pēdējo desmit gadu laikā ir izloloti neatkarīgās Latvijas izglītības un skolu vadītāju diskusijās, kā arī skolu praksē.
Pašlaik skolās fizika un/vai ķīmija kā obligāts izvēles mācību priekšmets ir (skolas izvēle, kas pamatojas uz skolēnu izvēli) vispārizglītojošā virziena un eksaktā virziena izglītības programmās, bet citās izglītības programmās kā viens no obligātās izvēles mācību priekšmetiem ir dabaszinības.
"Piektais centralizētais eksāmens būs tiem vidusskolēniem, kas skolu absolvēs 2015./2016.mācību gadā." Šie skolēni vidējās izglītības programmu uzsāka 10. klasē 2013. gadā. Visās demokrātiskajās valstīs tiek respektēta skolēnu izvēle. Bet pie mums izglītībā spēles noteikumi nemitīgi tiek mainīti spēles vidū. Piekrītu, ka ir jābūt dinamiskai izglītības sistēmai, bet tai pašā laikā ir jāciena pamatidejas, kuras veido vidējās izglītības sistēmas virzību un attīstību (izglītības standarts un programmas, mācību priekšmetu standarti un programmas, mācību grāmatu un citu mācību līdzekļu veidošana, eksaminācijas veidošana). Jā, pārmaiņas ir vajadzīgas, bet tās nevar būt saistītas ar katru no atnākošajiem ministriem. Vjačeslavs Dombrovskis mums ir jau 18. ministrs pēdējo 22 gadu laikā un nav jau aiz kalniem arī 19. ministra valdīšanas laiks, t.i. vidēji vienam ministram 1,22 gadi. Un gandrīz katrs no ministriem ķeras klāt vai nu pie mācību gada pagarināšanas, vai eksāmeniem. Tie ir jautājumi, kas ir interesanti visai sabiedrībai! Un aktivitātes nepaliks bez ievērības!
Var jau visu kritizēt, bet laiks dot konstruktīvus priekšlikumus: centralizēto eksāmenu ķīmijā vai fizikā var noteikt, sākot ar 2017. gadu tikai klasēs ar matemātikas, dabaszinību un tehnikas virzienu, kuru nosaka izglītības programmu grupa ar īpaši akcentētiem matemātikas, dabaszinību un tehnisko zinību mācību priekšmetiem, jo tad skolēni, kas uzsāks šo programmu 2014.gadā, būs informēti par tās nosacījumiem. Un nosacījumos ir jābūt, ka skolēniem noteikti ir jāizvēlas vai nu fizika, vai ķīmija. Tikai tā varētu panākt jauniešu zināšanu kvalitātes paaugstināšanu un prasmju pilnveidošanu fizikā un ķīmijā. Bet vispārizglītojošajās programmās varētu būt obligāta ieskaite vai nu fizikā, vai ķīmijā, vai dabaszinībās. Ja vispārizglītojošā vai citu virzienu programmu apguvējiem būs nepieciešamība pēc šāda eksāmena, tad viņi to var kārtot pēc savas izvēles, piesakoties centralizētajam eksāmenam fizikā vai ķīmijā. Pieteikties izvēles eksāmenam fizikā vai ķīmijā nav problēmu arī tagad. Bet profesionāli tehniskajā izglītībā ir jāskatās, kādu izglītības programmu skolēni apgūst, lai viņiem varētu piedāvāt iepriekš minēto obligāto izvēli.
Humanitārā un sociālā virziena, kā arī profesionālā virziena programmām vajadzētu radīt citu fiziku un ķīmiju iedvesmai un nevis eksāmenam. Bet kāpēc fiziku vai ķīmiju un nevis BIOLOĢIJU (piemēram, cīņa ar vēža šūnām)? Bet varbūt tomēr izvēlēties labāk - DABASZINĪBAS? Vai obligāta ķīmijas apguve glābs tautsaimniecību? "Vai te tomēr vairāk nevajag akcentēt valodas, matemātiku, ekonomikas pamatus, grāmatvedību un praktiskās datorzinības?", kā raksta jaunieši Delfos.
"Mēs dzīvojam sabiedrībā, kas bieži cenšas panākt, lai mēs pakļautos un pielāgotos citiem, tomēr Gars ir radījis katru no mums kā atšķirīgu, atsevišķu būtni, kas ir neatkārtojama visā radītajā un esošajā. Tātad, lai būtu iedvesmoti, mums jāuztur sava unikālā individualitāte, vienlaikus saredzot saikni ar Avotu un visu un ikvienu Visumā” (Dr.Veins V.Daeirs Iedvesma. Dzīves augstākais aicinājums).
Jā, valstī ir problēma motivēt skolēnus eksakto zinātņu apguvei, sākot ar skolu un beidzot ar iestāšanos augstākajās izglītības iestādēs. Nobeigumā vēršos pie Latvijas Darba devēju konfederācijas ar jautājumu: "Vai vispirms valstī nevajadzētu sakārtot nodokļu politiku pirms censties visiem bez izņēmuma piespiest mīlēt fiziku vai ķīmiju?"