Pedagogu domes atklātā vēstule prezidentam par Latvijas atjaunotnes programmu

Turklāt, ne tikai būvniecībā un tirdzniecībā. Paviršība, dzīšanās pēc ātriem panākumiem un vieglas peļņas, formālisms pienākumu veikšanā, kā arī patiesas varonības un radošuma nenovērtēšana nav tikai dažās jomās. Šādas un līdzīgas tendences skārušas lielu daļu sabiedrības. Arī izglītībā tādas ir vērojamas. Ir nepieciešamas reformas! Taču par reformām nedrīkst uzskatīt atsevišķas interesantas idejas vai politiķu pašreklāmu masu medijos. Reformas nenozīmē arī dažādu normu mehānisku atcelšanu, iespējami lielākas un nekontrolējamas brīvības atļaušanu, kas bieži noved pie patvaļas. Reformu izstrādē jābalstās uz zinātniskiem pētījumiem vai vismaz praksē pārbaudītu pozitīvo pieredzi, izdarot aprēķinus un izdalot nepieciešamos līdzekļus. Reformas ir jāapspriež, jāsaņem sabiedrības akcepts, tās ir jāvada un jāizvērtē!Patiešām - daudzu problēmu pamatā ir arī trūkumi izglītībā. Turklāt runa nav tikai par profesionālajām prasmēm un zināšanām. Runa ir par godaprātu, morāliem kritērijiem, sirdsapziņu un vērtībām. Tieši šī dimensija izglītības reformās allaž ir palikusi novārtā.Apzinoties visu to un uzņemoties savu daļu atbildības par kļūdām izglītībā - mēs, pedagogu lielas daļas vārdā - aicinām Valsts prezidentu, Saeimas deputātus, nākamās valdības vadītāju un ministrus ieklausīties sabiedrības un profesionāļu viedoklī. Uzskatām, ka ir pienācis laiks izstrādāt Latvijas atjaunotnes programmu. Tādēļ aicinām visu nozaru profesionāļus (t.sk., akadēmiķus, zinātniekus, augstskolas, biedrības) savās jomās apkopot trīs četras galvenās problēmas un to risinājumus. Daļu no šīs programmas varētu realizēt jau jaunā valdība atlikušajā laikā līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām. Turklāt tādējādi valdības rīcības plānu veidotu nevis tikai vieni paši politiķi, bet zinātnieki, pedagogi, uzņēmēji - visa tauta, kas šobrīd pietrūkst visu valdību programmām. Izglītības jomā, mūsuprāt, ir vismaz trīs galvenās problēmas:1) Latvijā pieaug disciplīnas problēmas skolās, jauniešu vidū izplatās vardarbība, dažādas atkarības un neveselīgs dzīves veids. Ir atsevišķi projekti, kuros iegūta pieredze labas disciplīnas uzturēšanā skolās, bet tajos nav iesaistītas visas Latvijas skolas.Risinājumi - izglītībā iesaistīto (kā skolēnu, tā pedagogu) disciplīnas, pienākumu un tiesību līdzsvara atjaunošana, iesaistīšana mācību vides uzturēšanā, izkopšanā un attīstīšanā, ētikas, ģimenes un veselības dimensijas padziļināšana.2) Latvijā ir nepietiekami efektīva radošuma un inovāciju atbalsta politika. Labas pieredzes paraugi saistās galvenokārt ar atsevišķu cilvēku vai skolu entuziasmu.Risinājumi - inovāciju un radošās darbības atbalsta mehānismu radīšana, tai skaitā integrējot interešu izglītības programmās vispārizglītojošās skolās. Nepieciešams radošus pedagogus adekvāti atalgot, viņu sasniegumus un inovācijas izplatīt. Jāpanāk sadarbība starp pedagogiem no dažādām skolām (metodiskajās apvienībās), sadarbība starp skolām un augstskolām, jāatjauno saistība starp pedagoģiskajām teorijām un reālo praksi! Nepieciešams izglītības reformu plānošanā un izvērtēšanā iesaistīt plašu profesionāļu loku, nevis to uzticēt šaurām reformu darba grupām – kā tas bijis līdz šim.3) Latvijas augstākās izglītības kvalitāte un atbilstība valsts tautsaimniecības vajadzībām. Ir bēdīga pieredze studiju programmu kvalitātes izvērtēšanā, neizvērtējot studiju programmu atdevi tautsaimniecībā, bet tikai formālos rādītājus.Risinājumi - nepieciešama ne tikai augstskolu apvienošana un studiju programmu adekvāta novērtēšana, bet arī iekšējās izvērtēšanas un attīstības sistēmas izveide, programmu orientācija uz reālām tautsaimniecības un kultūras izaugsmes vajadzībām. Kopumā, izvērtējot līdzšinējo praksi, šķiet, ka valsts nākotnes plānošanā sabiedrība tiek iesaistīta pavirši. Tas sakāms arī par stratēģiju Latvija 2030, kuras veidošanas gaitā tika izteiktas daudzas labas idejas. Diemžēl liela daļa no tām netika izmantotas. Joprojām Latvijas attīstības plāni top kabinetos, nepiesaistot pat savas jomas vadošus zinātniekus, bet paļaujoties uz dažiem ārzemju ekspertiem vai šauru vietējo interesentu loku. Šāda prakse ir jāpārtrauc!Tāpēc aicinām visus Latvijas pilsoņus un patriotus neklusēt - atklāti paust savu viedokli par situāciju katram savā jomā! Valsts prezidentam un topošās valdības premjeram – ņemt vērā sabiedrības un īpaši profesionāļu palīdzību – ne tikai jaunas valdības programmas veidošanā, bet sākt darbu pie visas Latvijas atjaunotnes programmas! Tas nozīmē – nopietni risināt Latvijas pastāvēšanai kritiskās problēmas (depopulācija, ekonomiskā stagnācija un uzticības zudums valsts varai).