Viņa norādīja, ka tas varētu attiekties, piemēram, uz tām personām, kas būs saņēmušas alternatīvo statusu un būs ieradušās no Sīrijas, ja pēc vairākiem gadiem tur būs beigusies karadarbība un uzturēšanās šajā valstī tiks atzīta par drošu.
Kā skaidroja IeM valsts sekretāre, pašlaik Vācijā "karsts kartupelis" ir situācija ar personām, kas ieradušās, kad 90.gados Balkānos notika karadarbība. Šiem cilvēkiem būtu jādodas atpakaļ, taču situāciju padara sarežģītāku tas, ka viņi ir kļuvuši nosacīti piederīgi Vācijai.
Pētersone-Godmane sēdē arī norādīja, ka Eiropas Savienība nosacīti drīz varētu lemt par atlikto jautājumu - 54 000 patvēruma meklētāju pārvietošanu - un tas varētu tikt veikts no Turcijas. Viņa gan vēlāk žurnālistiem uzsvēra, ka lēmuma pieņemšana šajā jautājumā ir atkarīga no ES Padomes izšķiršanās. Attiecīgie patvēruma meklētāji tiktu uzņemti, izpildot 776 bēgļu uzņemšanas kvotu, kam Latvija jau ir piekritusi. No 776 personu skaita ES pagaidām ir vienojusies par 531 personas pārdali uz Latviju.
Jau vēstīts, ka nākamā patvēruma meklētāju grupas pārvietošana uz Latviju no Eiropas dienvidu valstīm ir gaidāma "tuvākajās dienās" un tajā varētu būt 10 līdz 20 cilvēku, trešdien žurnālistiem sacīja Pētersone-Godmane.
Latvija kopumā apņēmusies patvēruma meklētājus pārvietot divu gadu laikā. No šī termiņa ir pagājuši pieci mēneši, līdz ar to katru mēnesi uz Latviju varētu nogādāt aptuveni 30 cilvēkus, taču šāds skaits ir tikai provizorisks, un atkarībā no dažādiem apstākļiem mēnesī pārvietojamo skaits un termiņš var mainīties.