Pētersone: Nodokļu nemaksāšana ir attieksmes jautājums

Kādi, jūsuprāt, ir ēnu ekonomikas galvenie iemesli Latvijā?Tā ir sabiedrības un kultūras problēma. Nevienā Rietumeiropas valstī, braucot sabiedriskajā transportā, netiek apspriesta nodokļu nemaksāšana un izvairīšanās no tiem. Mums tā ir ikdiena. Izvairīšanās no nodokļu maksāšanas ir sērga, kura ies mazumā līdz ar paaudžu nomaiņu. Diemžēl pagaidām kūtra ir arī ziņošana par nodokļu nemaksāšanu. Respektīvi, neziņošana par to, ka ir kāds, kurš nodokļos nemaksā ne eirocentu, bet brauc pa autoceļiem, kuru uzturēšanā pats nepiedalās, un viņa bērni mācās valsts skolās, kuru uzturēšanai arī nepieciešama nodokļu maksātāju nauda.Uzņēmēju asociācijas gan apgalvo, ka pie vainas ir nevis negribēšana maksāt nodokļus, bet gan nevarēšana nodokļus nomaksāt, jo nodokļu slogs daudziem uzņēmējiem ir apjoma ziņā pārāk liels.Bet kādēļ ir viena daļa uzņēmēju, kas veiksmīgi strādā, nomaksā visus nodokļus un īpašnieki turklāt arī saņem dividendes? Tātad tas ir iespējams. Protams, mēs visi būtu priecīgāki, ja nodokļi būtu mazāki. Tajā pašā laikā mēs esam maza valsts, un visas nepieciešamās infrastruktūras, tajā skaitā publisko pakalpojumu, uzturēšana ir dārgāka nekā lielā valstī.Sabiedrībā ir izplatīts viedoklis - samaziniet nodokļus, tos vairāk maksās un būs lielāki ieņēmumi. Vai esat novērojusi šādu tendenci?Nē, neesmu. Mums Latvijā ir daudz sīku uzņēmējdarbības veicēju, kas vispār nemaksā nodokļus. Šie nelielie uzņēmējdarbības veicēji lielāko daļu naudas plūsmas cenšas norādīt kā saimnieciskās darbības izdevumus, bet saimnieciskās darbības ieņēmumus vispār neuzrāda. No visiem reģistrētajiem nodokļu maksātājiem ir apmēram 8000 juridisko personu, kas samaksā vairāk nekā 90% no visiem nodokļu ieņēmumiem. Līdzīga situācija kā Latvijā šajā ziņā ir arī Lietuvā un Igaunijā. Manuprāt, beidzot ir pienācis laiks diskusijai, vai uzņēmēji ir gatavi publiskot, cik daudz naudas viņi ir samaksājuši nodokļos. Un, runājot par nodokļu samazināšanu, tie uzņēmēji, kas nodokļus vispār nemaksā, to nedarīs arī pie zemākām likmēm.Vai cilvēkiem nezūd motivācija maksāt nodokļus pēc Valsts kontroles pēdējiem revīziju ziņojumiem, kur secināts, ka valsts pārvaldē atgriežas "treknie gadi" un vērojama nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšana?Tas noteikti nestimulē nodokļu maksāšanu, un man ir kauns par šādiem gadījumiem. Visus gan nevar mest pār vienu kārti. Ziņojumā bija minēts arī Valsts ieņēmumu dienests, Valsts kontrole mums pārmeta 20 gadu jubilejas svinēšanu, kam es nevaru piekrist. Nevar svētku pasākumu Rīgas Latviešu biedrības namā, kas notika dienas laikā ar Valsts prezidenta un premjerministra piedalīšanos, vienādot ar slavenajām zemeņu kūkām. Nedomāju, ka vajadzētu pārmest arī par mācību semināru rīkošanu ārpus darba telpām. Ja valsts pārvalde saviem darbiniekiem nevar sarīkot nevienu korporatīvu pasākumu, protams, ar līdzmaksājumu, tad tas arī nav normāli.VID ir nācis klajā ar ierosinājumu par algas saņemšanu aploksnē sodīt arī darba ņēmējus. Tam iebilst Labklājības ministrija, sakot, ka darba līguma noslēgšana un nodokļu nomaksa ir darba devēja pienākums.Darba likums nav iegrebts akmenī, to vienmēr var pilnveidot un uzlabot. Maksājot algu aploksnē, tiek izdarīts ekonomisks noziegums, kurā iesaistītas divas puses - maksātājs un saņēmējs. Nereti algas saņemšanu aploksnē iniciē pats darba ņēmējs, jo ir problēmas ar tiesu izpildītājiem, kredītiem, alimentiem vai citiem maksājumiem. Administratīvās atbildības noteikšana nenozīmē, ka visos gadījumos ir jāpiemēro sods. Tas drīzāk darbotos preventīvi. Ja darba devējs darbinieku piespiež uz nelikumīgu rīcību, tad tas noteikti ir vainu mīkstinošs apstāklis.Visu interviju lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 26.jūnija, numurā!**