Ēnu ekonomika sabiedrībā ir novērojama, ja nodokļi un sociālie maksājumi ir pārāk augsti, ja sabiedrība neuzticas valdībai un valsts pārvaldes institūcijām, ja sabiedrībai nav pārliecības par adekvātu samaksāto nodokļu izlietojumu, ja sabiedrība nejūt samaksāto nodokļu atdevi, ja trūkst izpratnes par nodokļu būtību.
Šefīldas Universitātes Lielbritānijā profesors Kolins Viljamss uzsvēra, ka valdībām, valsts pārvaldei ir jāmainās, lai iedzīvotājiem būtu pārliecība par viņu samaksāto nodokļu efektīvu izlietojumu. Valsts pārvaldei jābūt modernai, efektīvai un godīgai.
Viņš sacīja, ka nodokļi cilvēkiem šķiet negatīvs vārds, taču nodokļi dod pozitīvas lietas, nodokļi ir cena, ko sabiedrība maksā par sabiedriskajiem pakalpojumiem. Lai motivētu iedzīvotājus un uzņēmējus maksāt nodokļus, jāizglīto cilvēki par pakalpojumiem, kas tiek nodrošināti no samaksātajiem nodokļiem, aicināja Viljamss. Viņš minēja pozitīvu piemēru - Dānijā jauniešiem paredzētā reklāmā demonstrēts, ka tie nevar īstenot ieceri spēlēt futbolu, jo publiskais futbola laukums ir bedrains un līdzekļu trūkuma dēļ nav salabots.
Lincas Johannesa Keplera universitātes ekonomikas profesors Frīdrihs Šneiders vērsa uzmanību, ka ēnu ekonomiku var mazināt ne tik daudz ar sodu politiku kā ar motivējošiem instrumentiem. Piemēram, Grieķija centusies motivēt ēdināšanas pakalpojumu sniedzējus uzrādīt ieņēmumus, nosakot, ka klienti var nesamaksāt par maltīti un uzņēmums par to nevar sūdzēties gadījumā, ja klientam samaksai par maltīti netiek izsniegts čeks.
Cits motivējošs instruments varētu būt iespēja reģistrēt visus samaksu apliecinošus čekus dalībai loterijā, kur būtu iespējams laimēt iespēju atgūt samaksāto pievienotās vērtības nodokli.
Savukārt Bulgārijas domnīcas labas pārvaldības, noziedzības un korupcijas jautājumos - Demokrātijas pētījuma centra - ekonomikas programmas direktors Ruslans Stefanovs vērsa uzmanību, ka būtisks ir arī nodokļu administrācijas darbs, piemēram, ir svarīgi, lai administrācija strādātu efektīvi, būtu vērsta uz klientu apkalpošanu, palīdzēšanu uzņēmējiem.
Savukārt papildu kontroles mehānismi ne vienmēr ir efektīvi. Stefanovs stāstīja, ka Bulgārijā nodokļu administrācija ieviesusi degvielas uzpildes staciju uzraudzības sistēmu, kad konstatēja, ka tajās nav apgrozījuma. Šis solis sākotnēji ienesa papildu ieņēmumus budžetā, taču laika gaitā šī kontroles sistēma zaudēja efektivitāti, kontrolētie uzņēmumi iemācījās to apiet.