"No statistikas viedokļa raugoties, vienmēr par atskaites punktu aprēķinos ņemti 2,2 miljoni, bet tagad ir cits cipars, un tas maina rādītājus. Tādējādi paaugstinās arī no Latvijas aizbraukušo procents, un aina izskatās vēl drūmāka - protams, ja pieņem, ka aizbraukšana ir negatīva, nevis neitrāla parādība," izteicās Kaprāns.
Viņš norādīja, ka "ir vesela kaudze politikas plānošanas dokumentu, arīdzan Ekonomikas ministrijas izstrādātās prognozes un Nacionālais attīstības plāns, kur šis skaitlis var mainīt rezultatīvos rādītājus, padarot tos sasniedzamības ziņā neiespējamākus". Taču, pēc pētnieka domām, šis skaitlis kardināli neko nemaina, vienīgi maina izejas punktu, dramatizējot situāciju.
"Vispārīgā līmenī - emigrācija nav apstājusies. Ja emigrācija ir mazinājusies, vēl nenozīmē, ka tā ir apstājusies. Turklāt emigrāciju mazina ne jau cilvēku vēlme palikt Latvijā, bet gan fakts, ka ir mazinājušās viņu iespējas atrast darbu ārzemēs - daļa potenciālo darba devēju valstu sākušas īstenot striktāku politiku pret emigrantiem darba tirgū," sacīja Kaprāns.
Runājot par valsts reemigrācijas politiku, Kaprāns norādīja, ka pagaidām pievienotā vērtība Ekonomikas ministrijas izstrādātajam reemigrācijas atbalsta plānam nav saredzama. "No pašvaldību vadītājiem dzirdēts, ka tam nekādas milzīgās atdeves nav," sacīja pētnieks.
"Plānam, kas izstrādāts tik īsam termiņam [no 2013.gada līdz 2016. gadam] nevar būt nekāda efekta. Tas manā skatījumā ir vairāk uztverams kā labas gribas apliecinājums, nevis kā reāls rīcībpolitikas instruments ilgtermiņa stratēģijai. Ja kāda partija taisītu programmu, šis plāns lieliski iederētos sadaļā "Emigrācija un reemigrācija"," ironizēja pētnieks, "taču, ja iedziļinās tajā, kā plāns tapa, ir redzams, ka tam ir tikai viens motīvs - laba griba".
Pētnieks piebilda, ka iedzīvotāju skaita samazināšanos ietekmē ne vien negatīvais migrācijas saldo, bet arī depopulācija, jo Latvijā vēl aizvien vairāk cilvēku mirst, nekā piedzimst.
Lūgts komentēt starpību starp piektdien publiskotajiem CSP datiem, kas vēsta, ka Latvijā maija sākumā ir 1 997 500 iedzīvotāji, un LU Ekonomikas un vadības fakultātes profesora Mihaila Hazana aprēķiniem, kas rāda, ka Latvijas iedzīvotāju skaits patlaban varētu būt aptuveni 1,975 miljoni, Kaprāns sacīja, ka atšķirība starp šiem skaitļiem ir Latvijas mērogam nozīmīga. "20 000 Latvijai ir ievērojams cipars, piemēram, iegūstot šādu balsu skaitu viens deputāts var iekļūt Saeimā," izteicās pētnieks.