Kā diskusijā par sabiedrisko mediju ziņu nākotni šodien atzina Juzefovičs, viņa pētījumi liecina, ka būtiska daļa LTV auditorijas uzskata: Panorāma ir raidījums, kurā uzzināt valdības lēmumus un viedokli. "Tās uztver kā oficiālas valsts ziņas," pētnieks teica prezentācijā auditorijai, kurā bija elektronisko mediju žurnālisti un vairāki LTV darbinieki, tostarp ģenerāldirektors Edgars Kots un Panorāmas galvenais ziņu diktors Arnis Krauze.
Pētījumā par sabiedriskās televīzijas ziņām Juzefovičs raksta, ka "Panorāmai uzticīgas galvenokārt ir tikai gados vecākās latviešu paaudzes, kas ir arī LTV1 programmas pamata auditorija" "Pārējās latviešu paaudzes dod priekšroku ziņām komerckanālos, kur līderis ir TV3 - lielākā vakara TV ziņu auditorija pulcējas ap šo kanālu. Ziņas sabiedriskajā televīzijā skatās mazāk, un tām arī uzticas mazāk . Etnisko mazākumgrupu auditorijās galvenais ziņnesis televīzijā ir Pirmais Baltijas Kanāls (PBK), tas šajās auditorijās tiek uzskatīts arī par objektīvāko un politiski neitrālāko ziņnesi," norādīts pētījumā.
Juzefovičs teica, ka televīzijas auditorijas novēršanās no ziņu raidījumiem, kas apskata politiku, nav saistīta ar materiālu žurnālistisko kvalitāti, bet drīzāk ar nepatiku pret sižetos redzamajiem politiķiem un "varas eliti". "Auditoriju acīs sabiedriskās televīzijas ziņu tonis ir konservatīvs un oficiāls, tas konfliktē ar auditorijās valdošajiem noskaņojumiem un gaidām - tā ir vēlme aizbēgt no ikdienas grūtībām izklaidējošā TV piedāvājumā, zema interese par valsts politisko dzīvi un neuzticēšanās politiskajai elitei. Auditorijās dominē uzskats, ka LTV ir valsts televīzija, kura nodrošina komunikāciju starp varas pārstāvjiem un iedzīvotājiem, un novēršanās no LTV vienlaikus ir protests pret politiskās elites dienaskārtības dominēšanu ziņu saturā," teikts pētījumā.
Vienlaikus Juzefovičs sacīja, ka krīzes brīžos, piemēram, sakarā ar Latvijas Krājbankas sabrukumu un baumām par Swedbank, kā arī Saeimas vēlēšanu laikā, cilvēki atgriežas pie Panorāmas. To arī apstiprināja Krauze, kurš teica, ka ziņu raidījuma auditorijai arī jāpieskaita brīžiem liels skaits cilvēku, kas skatās Panorāmu vai atsevišķus sižetus video krātūvē You Tube.
Pētījumā Juzefovičš arī pieskaras sabiedrībā bieži apspriestajam Krievijas televīzijas un raidījumu krievu valodā lomai Latvijas mediju telpā. "Citu tautību auditorijas tāpat kā latviešus interesē nacionālās ziņas, tomēr citu tautību respondenti aptaujā sliktāk novērtēja savu informētību par šiem tematiem. Īpaši gados jaunie nelatvieši uzsver, ka jūtas piederīgi Latvijai un viņus ļoti maz interesē notikumi Krievijā, viņi ir arī kritiski par dzīvi Krievijā un tās reprezentācijām ziņās Krievijas TV kanālos. Lielāka interese par ziņām no Krievijas ir mazākumtautību vecākajās paaudzēs, šajās auditorijās arī vismazāk skatās ziņas latviešu valodā," teikts pētījumā.
Pasākumā arī uzstājās konsultante Zane Čulkstēna, kura vada jaunā sabiedriskā medija koncepcijas trīs variantu detalizētu izpēti. Savukārt Gints Miķelsons rūpējās par šī projekta administratīvo, juridisko un finansiālo pusi. Čulkstēna teica, ka starptautiskā salīdzinājumā LTV1 un LTV7 kopumā velta samēra maz raidlaika ziņām - 6%. Igaunijas sabiedriskajā televīzijā tas ir 10%, bet britu BBC tas ir 39% un norvēģu NRK - 32%. Tomēr LTV ziņu daudzums ir lielāks par TV3, kur tas ir 3%. Savukārt Latvijas Radio (LR) ziņu daudzums neatpaliek no britu un skandināvu raidorganizācijām, teica Čulkstēna.
Diskusija, kuru Rīgas Ekonomikas augstskolas telpās rīkoja Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) bija ievads publisku diskusiju sērijai par iecerētā jaunā sabiedriskā medija saturu.