Mēs esam viena no tām pacientu grupām, kura būtiski izjūt tā saukto inovatīvo medikamentu trūkumu. Multiplā skleroze ir slimība, kuras ārstēšanai ir Eiropā pieejamas mūsdienīgas zāles, kuras ir dārgākas nekā vecās zāles, bet ir arī efektīvākas. Vienam slimniekam zāles var izmaksāt līdz pat 1200 eiro mēnesī. Ir vecās paaudzes medikamenti, kas, pateicoties valdības lēmumiem pirms 15 gadiem, tiek kompensēti 100% apmērā, un multiplās sklerozes pacientiem tas ir liels atvieglojums, taču medicīnas nozare attīstās, un mūsdienās ir pieejami inovatīvi medikamenti, kas Latvijā kompensēti netiek. Ja šie medikamenti nav iekļauti kompensējamo zāļu sarakstā, tad lielākai daļai slimnieku tie vienkārši nav pieejami, jo viņi nespēj par tiem maksāt. Jā, inovatīvās zāles ir dārgākas, taču rodas jautājums – vai valsts vēlas izdot naudu lētām un mazāk efektīvām, vai tomēr dārgākām un efektīvākām zālēm? Vai ir svarīgs rezultāts izdotai naudai? Lētais maksā divkārt – šis tautas sakāmvārds domāju ir attiecināms uz veselības jomu. Lētās zāles nedod efektu. Multiplā skleroze ir tikai viens piemērs – arī daudzām citām slimībām Latvija atsakās ieviest modernās zāles. Tātad šī problēma ir stipri plašāka.
Mums par piemēru jāņem kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija, kur inovatīvie medikamenti multiplās sklerozes slimniekiem tiek kompensēti jau vairākus gadus. Inovatīvo medikamentu kompensēšanai ir jābūt arī Latvijas veselības politikas prioritātei.
Kā vēl viena multiplās sklerozes slimnieku problēma ir jāmin rehabilitācijas, īpaši psihologu un psihoterapeitu konsultāciju pieejamība. Par rehabilitāciju slimniekiem ir jāmaksā pašiem, diemžēl visbiežāk viņi to nevar atļauties.
Ja cilvēks 20 līdz 25 gadu vecumā pēkšņi ir saslimis ar āri progresējošo multiplo sklerozi, viņam noteikti ir nepieciešama psihologa vai psihoterapeita konsultācija, jo viņa dzīve izmainās uz visiem laikiem. Nupat Liepājā 27 gadus jaunai meitenei slimība sāka progresēt, kas būtiski izmainīja viņas un līdzcilvēku dzīvi. Šai meitenei vairākas reizes nedēļā būtu nepieciešama psihologa konsultācija, lai viņa spētu pieņemt savu slimību un ar to sadzīvot.
Lai atbalstītu multiplās sklerozes slimniekus, asociācija cenšas rast risinājumus rehabilitācijas pieejamībai, taču mūs iespējas ir ierobežotas. Rehabilitācijai būtu jābūt vienam no valsts apmaksātajiem veselības pakalpojumiem.
Multiplās sklerozes slimniekiem ir jāsaskaras arī ar vides pieejamības problēmām. Ja cilvēkam pēkšņi saasinās slimība, un viņš ir spiests pārvietoties ratiņkrēslā, tas var sagādāt daudz sarežģījumu. Ir daudz tādu ēku, kuras cilvēkiem ratiņkrēslos nav pieejamas, piemēram, aptiekas, kurām nav uzbraucamās zonas vai sociālais dienests, kas atrodas ēkas 3.stāvā. Nemaz nerunājot par daudzdzīvokļu namiem, kur ne visos ir pieejami lifti. Bez citu cilvēku palīdzības šiem slimniekiem nav iespējams pilnvērtīgi dzīvot.
Vides pieejamība nozīmē arī pieeju sabiedriskiem pasākumiem. Tas, ka cilvēks nevar paiet un atrodas ratiņkrēslā, nenozīmē, ka viņš nevēlas redzēt koncertu, apmeklēt teātri vai operu. Šie cilvēki ir tādi paši kā pārējie.
Multiplā jeb izkaisītā skleroze ir centrālās nervu sistēmas slimība, kas izpaužas ar redzes, kustību, rīšanas traucējumiem, roku un kāju trīci, un citiem simptomiem. Šīs slimības gadījumā tiek noārdīts mielīna apvalks, kas apņem nervus, tādejādi nervi ir pakļauti dažādiem kairinājumiem un bojājumiem. Latvijā ar šo slimību sirgst aptuveni divi tūkstoši cilvēku. Pēdējo gadu laikā situācija ir pasliktinājusies, jo pieaug slimnieku, īpaši gados jaunu cilvēku, skaits. Visbiežāk šī slimība tiek diagnosticēta cilvēkiem vecumā no 20 līdz 40 gadiem.
Ar pareizu ārstēšanu un medikamentiem šo slimību ir iespējams uz kādu laiku apturēt, taču pilnībā izārstēt to nav iespējams. Lai uzlabotu multiplās sklerozes pacientu dzīves, mēs aicinām kompensēt inovatīvos medikamentus, nodrošināt rehabilitāciju un veidot pieejamāku apkārtējo vidi.