Vēstniece vēl pirms Briselē notikušās Eiropadomes sēdes, kurā tika spriests arī par Lielbritānijas piedāvātajām Eiropas Savienības (ES) reformām, atzina, ka dažas no tām Polijai ir pieņemamas, tostarp par lielākas lomas piešķiršanu nacionālajiem parlamentiem.
Viņa skaidroja, ka nacionālajiem parlamentiem jābūt iesaistītiem lēmumu pieņemšanā, taču esot jāatzīst, ka to loma laika gaitā jau ir palielinājusies. "Mēs, tāpat kā citas valstis, tai skaitā Latvija, patiesi vēlamies, lai Lielbritānija paliktu ES sastāvā, jo Londona ir mūsu draugs un sabiedrotais," viņa sacīja, atgādinot, ka tā nav eirozonas valsts, kas Polijai ir nozīmīgi.
Dembska arī atzina, ka svarīga ir arī relatīvi lielā poļu minoritāte Lielbritānijā. "Mēs piekrītam, ka ir jomas, kur ir iespējami uzlabojumi saistībā ar ES funkcionēšanu, bet mēs arī saprotam iekšpolitisko situāciju. Šī iemesla dēļ mēs vēlamies pārliecināt Lielbritāniju, lai tā paliek ES sastāvā, taču lēmums par to būs jāpieņem pašiem Lielbritānijas iedzīvotājiem," norādīja Polijas vēstniece.
Runājot par iespējamajām izmaiņām dažādo pabalstu jomā, vēstniece skaidroja, ka Lielbritānija iepriekš piedāvājusi risinājumus, kuri Polijai radījuši bažas. Viņa arī uzsvēra, ka visām izmaiņām ir jāatbilst ES līgumu noteikumiem, tai skaitā ir jāievēro līgumos nostiprinātās četras pamatbrīvības, uz kurām balstās ES, tai skaitā personu brīva pārvietošanās.
"Nedaudz vienkāršojot, varētu teikt, ka, pārvietojoties ES, mums visiem - poļiem, latviešiem, vāciešiem, portugāļiem - ir tādas pašas tiesības un pienākumi, kādi ir tās ES valsts pilsoņiem, uz kuru dosimies dzīvot," sacīja diplomāte.
Dembska arī aicināja atcerēties, ka lielākā daļa no mūsu tautiešiem, kas apmetas uz dzīvi Lielbritānijā, brauc uz turieni strādāt, tāpēc viņi ne tikai nerada slogu britu sistēmai, bet, maksājot nodokļus, sekmē valsts ekonomisko attīstību.
Kā ziņots, pēc smagām sarunām ES dalībvalstu līderi pagājušajā nedēļā beidzot panākuši vienošanos par Lielbritānijas premjerministra Deivida Kamerona pieprasītajām bloka reformām. Eiropadomes prezidents Donalds Tusks un Eiropas Komisijas (EK) vadītājs Žans Klods Junkers galīgo vienošanās variantu dalībvalstu līderiem nodeva darba vakariņu laikā.
Vienošanās rosina cerības, ka referendumā par Lielbritānijas turpmāko dalību ES, kas varētu notikt jau 23.jūnijā, briti tomēr izšķirsies par palikšanu blokā.
Dauningstrīta paziņojusi, ka vienošanās paredz iespēju septiņus gadus ierobežot sociālos pabalstus viesstrādniekiem no citām ES dalībvalstīm.
Panākta arī vienošanās par bērnu pabalstu ierobežošanu gadījumos, ja viesstrādnieku atvases dzīvo citā valstī. Uz personām, kas pabalstus saņem jau šobrīd, ierobežojumus varēs attiecināt no 2020.gada, bet uz jaunajiem pabalstu pieprasītājiem šie ierobežojumi tiks attiecināti, līdzko spēkā stāsies attiecīgs Lielbritānijas likums.