Viņš norādīja, ka Pirmajā pasaules karā uzvarēja Antante un līdz ar to arī Krievijas impērija, taču sabiedrotie - pārējās Antantes valstis - pret šo valsti pēc kara esot izturējušie netaisnīgi. Piemēram, Lielbritānija atzina tiesības kā valstīm pastāvēt visām teritorijām, kuras vēlējās atdalīties no Krievijas impērijas.
Politologs arī nesaprotot, kāpēc vienošanos ar boļševiku pārvaldīto Padomju Krieviju 1920.gadā Latvija uzskata par spēkā esošu, bet vienošanās, kas ar to pašu boļševiku PSRS slēgtas ap 1940.gadā netiek uzskatītas par spēkā esošām.
N.Starikovs piebilda, ka nav garantijas, ka Krievija un Latvija kaut kad nākotnē nevarētu atkal būt kopā ekonomiskā vai politiskā savienībā. Esot jāņem vērā, ka starptautiskās politikas stāvokļi mainās arī cilvēka dzīves laikā.
Politologs, atbildot uz jautājumu saistībā ar šo tēmu, sajauca un Latvijas avīzes žurnālistu nodēvēja par Lietuvas žurnālistu.
Uz sanāksmi bija ieradušies vairāk nekā 150 cilvēki, no kuriem vairākiem desmitiem bija jāstāv kājās vai gaitenī, jo visiem interesentiem nepietika vietu.