"Bērniem, dzīvojot Latvijā un vēlāk stājoties augstskolā, kur mācības notiek latviešu valodā, ir jānodrošina iespēja augstā līmenī kārtot eksāmenus valsts valodā. Jo ātrāk jautājums tiks sakārtots, jo mazāk būs problēmu," norādīja direktore.
Rēzeknes Valsts poļu ģimnāzijā iespēju eksāmena darbus pildīt krievu valodā neizvēlas gandrīz nemaz. Arī svešvalodu eksāmenā skolēni pamatā izvēlas kārtot angļu valodu, nevis krievu valodu.
"Mūsu skolā šāda problēma nepastāv. Jau aptuveni 20 gadus domājot par poļu izcelsmes bērnu integrēšanu latviskā vidē, saprotam, ka skola atrodas Latvijā un ne visi bērni, absolvējot skolu, aizbrauks uz Poliju, tāpēc viņiem jādod iespēja kārtot eksāmenus latviešu valodā augstā līmenī. Arī skolēnu vecāki uzskata, ka apgūt latviešu valodu ir nepieciešams, turklāt jo agrāk, jo labāk," sacīja Šidlovska.
Kā būtisku faktoru tam, ka skolēniem nav problēmu kārtot eksāmenus latviešu valodā, viņa min augstas klases pedagogus, kas ir spējīgi kvalitatīvi strādāt bilingvāli, kā arī iemācīt latviešu valodu. Šī ģimnāzija Draudzīgā aicinājuma skolu reitingā vairākus gadus saņēmusi balvu par izcilu skolēnu sniegumu latviešu valodas centralizētajā eksāmenā mazākumtautību skolu grupā.
Domājot par pretošanās pret eksāmenu kārtošanu latviešu valodā iemesliem, Šidlovska norādīja, ka pamatā tā ir vecāku problēma.
"Vecāki pretojas, jo ģimenē vienkāršāk ir runāt ar bērnu krieviski. Kāpēc vecākam piepūlēties? Jāatzīst, ka daļa vecāku arī nezina latviešu valodu. Vecākiem vienkāršāk iet iemīto ceļu, turklāt viņi nevar palīdzēt apgūt latviešu valodu. Daļa vecāku tāpat domā, ka viņu bērni pārpūlēsies, mācoties svešvalodu," skaidroja Šidlovska.
Kā ziņots, skolēniem varētu liegt iespēju eksāmenos izvēlēties to kārtošanas valodu, tādējādi nosakot, ka eksāmeni kārtojami tikai latviešu valodā, liecina IZM sagatavotie grozījumi noteikumos par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību.
Patlaban spēkā ir Ministru kabineta noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību, kas nosaka, ka izglītojamais, kurš iegūst vispārējo vidējo izglītību mazākumtautību izglītības programmās, ir tiesīgs izvēlēties centralizētā eksāmena kārtošanas valodu - latviešu vai krievu valodu (izņemot eksāmenus valodu mācību priekšmetos). Patlaban eksāmenu materiāli tiek gatavoti latviešu valodā, savukārt to izpildes valodu - latviešu vai krievu - izglītojamais ir tiesīgs izvēlēties.
Ņemot vērā pieaugošo tendenci mazākumtautību izglītojamo vidū izvēlēties kārtot eksāmenus latviešu valodā, ar noteikumu projektu IZM paredz noteikumu grozījumus, nosakot, ka izglītojamajam, kurš iegūst vispārējo vidējo izglītību, tādējādi tam attiecoties arī uz mazākumtautību izglītības programmām, eksāmena kārtošanas valoda ir latviešu valoda (izņemot eksāmenus valodu mācību priekšmetos), tādējādi vairs neparedzot izvēles tiesības attiecībā uz valodu, kurā kārtot eksāmenu.
Šādus grozījumus konceptuāli atbalsta Konsultatīvā padome mazākumtautību izglītības jautājumos.