Viņa norādīja, ka bakalaura studijām jānotiek galvenokārt latviešu valodā. Masveida pāreja uz angļu valodu augstskolās nav iespējama triju iemeslu dēļ: Pirmkārt, latviešu valoda augstākajā izglītībā būtiski palīdz izkopt akadēmisko latviešu valodu, kas jebkuras valodas attīstībai ir neatņemams faktors.
Kā otro iemeslu V.Poriņa minēja apstākli, ka ne visiem mācībspēkiem angļu valoda ir labā līmenī, bet kā trešo iemeslu viņa norādīja uz latviešu valodu bakalaura studijās kā stimulu mazākumtautību studentiem apgūt valsts valodu augstā līmenī.
"Rezumējot – augstskolu studiju valodas izvēlei jānotiek saskaņā ar Latvijas kā nacionālas valsts valodas politiku - galvenokārt latviešu valodā un kādā no ES oficiālajām valodām. Tajā pat laikā tas neizslēdz faktu, ka augstākā izglītība kļūst par plaši pieprasītu Latvijas eksporta preci", noslēgumā piebilda V.Poriņa.
Diena.lv jau rakstīja, ka Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis 21.septembrī LNT raidījumā 900 sekundes paziņoja, ka augstskolās no nākamā mācību gada būtu jāpalielina svešvalodu lietojums mācību procesā.
Svešvalodu izmantošana studijās attiektos gan uz maģistrantūras un doktorantūras programmām, gan uz pamatstudijām. "Īpaši doktorantūras studijās, kur lielākajai daļai vajadzētu būtu angļu valodā, kas ir zinātnes valoda”, sacīja Ķīlis, uzsverot, ka jau patlaban ir augstskolas, kas māca pilnībā angļu valodā. Šo praksi varētu pārņemt arī citās augstskolās.
Ķīlis vēlas arī pastiprināt prasības augstskolu pasniedzējiem, darba līgumā iekļaujot nosacījumu, ka pasniedzēja darba obligāta sastāvdaļa ir arī pētniecība. "Nevar būt tā, ka vieni tikai pasniedz un otri tikai pēta," sacīja Ķīlis.